Būtisks algu pieaugums Latvijas policistiem pagaidām "nespīd"

Valsts policijā šobrīd trūkst vairāk nekā 1700 policistu. Viskritiskākā situācija ir Rīgas reģionā, kur iztrūkums ir 41% un dažos iecirkņos brīvo amata vietu ir pat pāri pusei. Turklāt nav izslēgts, ka situācija vēl pasliktināsies, jo jau gadiem dienestu pamet vairāk, nekā atnāk. Kopš 2020. gada aizgāja 1600 vietā atnāca ap 900 policistu.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks skaidro, ka kādam darbs ir jāveic jebkurā gadījumā, un tas nozīmē virsstundas. Taču tas nav veids, kā ilgstoši var strādāt.

"Līdz šim ar lielajiem uzdevumiem tiekam galā. Ir atsevišķi stāsti, kur nav tik labi sekmējies, kā gribētos, bet tā kopaina ir tāda, ka uzdevumi ir izpildīti un mēs darīsim visu, lai arī turpmāk tiktu izpildīti. Vienlaikus ir jālauž šī te situācija, kas veidojas un turpinās. Tātad ir jāpanāk, ka ir jāapstājas pie bilances tuvu nullei un jāpanāk pat pieaugums, lai panāktu stabilitāti," norādīja Ruks.

Par to, ka atalgojums ir lielākā problēma, kāpēc šobrīd aizejošo un atnākošo policistu bilance ir negatīva, liecina aizejošo policistu aptaujas. Šajā gadā gan algu pacēla. Vidēji no 1142 eiro tā pieauga līdz 1256 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet kopā ar kompensācijām un piemaksām, piemēram, par virsstundām, tātad - strādājot vairāk, atlīdzība ir nedaudz virs 1700 eiro vidēji.

Tomēr tā faktiski pat ir kritusies, jo nav vairs kovida laika piemaksu.

Iekšlietu darbinieku arodbiedrībā turklāt norāda, ka jaunajiem policistiem algas ir krietni zemākas. "Ja mēs salīdzinām ienākumus starp nacionālo bruņoto spēku un valsts policijas koledžas kadetiem, tad ir uz pusi starpība. Bet viņi vecuma ziņā, fiziskā sagatavotība, viņa ir vienāda. Un cilvēkiem, kas beidz vidusskolu, varbūt viņus piesaista dienests, bet viņiem parāda, ka ir 600 eiro aptuveni un tur ir 900, tā izvēle ir vienkārši acīmredzama,' saka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.

Un to uzsver arī policijas vadībā, finansiālo plaisu starp ārējo un iekšējo drošību saucot par negodīgu un neloģisku. "Jo drošība mums ir jāskatās kopumā. Mēs varam no ārpuses to čaulu uztaisīt skaistu un finansētu, bet, ja iekšpusē mums viss tas saturs ir vājš, kas ir iekšzeme, kas ir organizētā noziedzība, kas ir kārtība, drošība, kas ir ikdienas lietas, ar ko saskaramies, ja tur nebūs policistu, lai kā mums ko kādreiz pārmestu, nu tad sāksies lielas, lielas problēmas," saka Ruks.

Nākamā gada budžetā, iedalot 23,9 miljonus, visiem iekšlietu dienestiem, ieskaitot arī ugunsdzēsējus un robežsardzi, ir paredzēts algu pieaugums – policijas darbiniekam tas nozīmēs vidēji par 10%.

Taču aizsardzības dienestos joprojām varēs nopelnīt vairāk un ar politiķiem bijušas diskusijas, ka iekšējai drošībai tiem pēc iespējas ātrāk jāpielīdzinās. Sākotnēji sarunas pat likušās cerīgas, taču budžeta faktiskajos skaitļos cerības izgaisa.

Augustāns secina: "Politiķiem ir ierasts solīt, un tas arī ir visticamākais viss, ko viņi var izdarīt. Kad mēs kā arodbiedrība esam piedāvājuši kaut kādus risinājumus, no kaut kā atkāpties vai rast kaut kādus kompromisus, nu ka mēs piedāvājām – nevaram palielināt pa 500 eiro, palielinām pa 300 eiro, tas būtu 39 miljoni uz visu Iekšlietu ministriju… Vienmēr jau var atrast kaut ko! Bet izskatās, ka parādīt viņi paši negrib un negrib dzirdēt, kur var atrast to naudu, un tur arī paliekam."

Lai arī priekšlikumi palielināt valdības ierēķināto summu bija arī aizvadīto nedēļu budžeta diskusijās Saeimā, arī parlamentā finansējumu algām nepalielināja. Svarīgākajām nozarēm, ieskaitot iekšlietas, jau tā esot tikuši prāvi līdzekļi.

"Un mēs arī esam saņēmuši no Eiropas Komisijas aizrādījumu, ka mūsu šis te budžeta deficīts ir uz augšējās robežas, līdz ar to papildus līdzekļus atrast būtu samērā sarežģīti," norādīja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Iepriekšējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS), kura laikā valdībā sāka darbu pie budžeta, nu jau no Saeimas opozīcijas kritizē naudas sadali.

Viņaprāt iespējas bijušas lielākas. Bijusi konceptuāla virzība uz to, lai iekšlietu nozares algas un sociālie labumi pietuvinātos atlīdzībai armijā. "Nu, tas man šķiet ir šī budžeta bēdīgākais stāsts, jo budžets nāk ar pieteikumu tai skaitā par valsts drošību, bet iekšējā drošība ir tikai virsrakstu līmenī," viņš saka, norādot, ka iepriekš runājot par pieaugumu, tas neaptvēra tikai algu.

"Tur bija arī salīdzinoši vienādas uzturdevas, salīdzinoši vienādas iespējas īrēt dzīvokļus," viņš paskaidro.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis to sola panākt arī iekšlietu dienestiem, bet norāda, ka vajadzīgo finansējumu, lai to izdarītu jau nākamgad, tomēr nevarēja atrast. "Ir skaidrs, ka aprēķins ir liels – vairāk nekā 200 miljoni eiro. Un jāapzinās, ka no šā gada uz nākamo gadu tas nebija iespējams. Iespējams bija tad, ja mēs visu būtu atņēmuši veselības nozarei," viņš norāda.

Līdzīgu pienesumu savai nozarei ministrs tiecas ieraudzīt no 2025. gada un, lai tas nepaliktu vien ministra solījumu līmenī, plāno panākt to iegrāmatošanu normatīvajos aktos.

Pieaugums būtu lielāks, nekā tagad, bet kāds, vēl esot pāragri spriest, jo jāvērtē arī, kā pildīsies nākamā gada budžets un kādas būs turpmākās finanšu situācijas prognozes.

"Bet ar premjeri runājot un finanšu ministru runājot, es esmu sadzirdējis arī, ka jā, ka iekšlietu sistēma nekur nepazudīs, un ir jārisina, lai šis pieaugums būtu straujāks," piebilda Kozlovskis.

Video: "de facto" sižets