Staņiševski apsūdz noziegumu organizēšanā, šaujamieroču munīcijas iegūšanā un arī to nelikumīgā vešanā pāri Latvijas robežām. Viņš preces tirgojis lielākoties uz Eiropas Savienības valstīm, bet ne tikai. Prokurore nav atklājusi, vai kaut kas no nozagtajām precēm varētu būt nonācis arī nedraudzīgās kaimiņvalstīs.
Kratīšanās pie Staņiševska atrada daļu no armijai nozagtā. Visas ASV dāvinātās nakts redzamības iekārtas nav atgūtas. Viņu kopā ar dzīvesbiedri apsūdz arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 183 000 eiro apmērā. Pērn ar tiesas spriedumu viņiem konfiscēti dažādi kustami un nekustami īpašumi.
Neviens no kopumā sešiem apsūdzētajiem šobrīd apcietinājumā neatrodas.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš vērtējis, ka "šīs darbības bija iespējama tāpēc, ka šie četri noziedznieki (...) paredzēja, ka inventarizācijas komisija pēc vecās sistēmas neatklās viņu darbību". Tajā, ka preces no armijas noliktavas nestas laukā vairāku gadu garumā, armijas komandieris vaino arī lēno dokumentu apriti gan no Latvijas, gan no sadarbības partneru puses.
Auditā, kas tika veikts neilgi pēc nozieguma atklāšanas, tika saskaitīts, ka Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centrā materiālā atbildībā nebija ņemtas preces vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā.
Pēc NBS notikušās dienesta pārbaudes sodītas astoņas personas, tostarp Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centra vadītājs, kuram izteikts rājiens un viņš pārcelts uz citu amatu. Pēc visa notikušā 2018.gada nogalē aizsardzības ministrs armijas komandierim lika izvērtēt arī tā laika Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera Kaspara Zdanovska atbildību, taču "netika atklāta cēloņsakarība ar viņa atbildību tieši par šo konkrēto gadījumu". Bijušais Nodrošinājuma pavēlniecības šefs nepilnus divus gadus vēlāk tika paaugstināts amatā, kļūstot par NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku apgādes jautājumos.