"Piemērs visiem." Vācijas prezidents apbalvo brīvprātīgo par vairāk nekā 200 trūcīgu cilvēku apbedīšanu

39 gadus vecais Johannes Mezus vienmēr nes divus metrus augsto krustu un pēc tam klusēdams stāv pie kapa, kamēr viņa tēvs un priesteris Georgs aizlūdz par mirušo.

Viņi Berlīnē izvada aizgājējus, kuri bijuši nabadzīgi cilvēki vai bezpajumtnieki, kuri saņem sociāli nodrošināto apbedījumu vai kuriem nav radinieku, kas par viņiem rūpētos.

Johanness, kuram ir Dauna sindroms, 4. decembrī saņēma Vācijas Federatīvās Republikas ordeni par nopelniem no prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera. Tas ir augstākais apbalvojums par brīvprātīgo darbu.

Johanness bija viens no 19 Vācijas iedzīvotājām, kurš saņēma šo apbalvojumu. Vācijas prezidenta tīmekļa vietnē norādīts, ka Johanness "izceļas ar lielu līdzjūtību" un "rāda piemēru" citiem cilvēkiem gan ar, gan bez invaliditātes.

Pēdējo piecu gadu laikā tēvs un dēls ir novadījuši vairāk nekā 200 ceremonijas, no kurām katra desmitā notika bez mirušā draugiem vai radiniekiem. Lielākajā daļā bēru viņiem nav bijušas personiskas saiknes ar mirušo. Georgam un Johannesam Mezusiem rūp pavisam kas cits.

Georgs vēlas izvadīt mirušos katoļu bērēm atbilstošā gaisotnē. Bērēm, īpaši bez tuviniekiem, nevajadzētu pāraugt mehāniskā ceremonijā, kurā priesteris ar dažām nomurminātām lūgšanām nodrošina vien kripatiņu cieņas.

Katoļu bēres, kā to saprot Georgs, ir ceremonija ar rituālu, ar aizlūgumiem, kristīgām dziesmām, kopīgām lūgšanām, kolektīvu dziedāšanu, sēru, atvadīšanās no mīļotā, cieņas izrādīšanu aizgājējam.