Ministriem algas nākamgad kļūs par 423 eiro lielākas, deputātiem – par nepilniem 250 eiro

Paredzēts, ka algas apjoma izmaiņas paredzētas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Saeimas deputātiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ministriem, kā arī parlamentāriem sekretāriem, kāpumam sasniedzot 6%.

Šāds pieaugums, kā skaidro VK, ir mazāks, nekā varētu būt - atalgojuma pieaugums ierobežots atbilstoši likumā par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam noteiktajam. Ja nebūtu šī ierobežojošā norma, politiķu un atsevišķu citu amatu ieņēmēju algas pieaugtu pat par 12,4%. Tomēr atalgojuma pieauguma ierobežojums būs spēkā gan 2024.gadā, gan 2025.gadā.

Gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan Ministru prezidenta atalgojums mēnesī palielināsies par 478 eiro. Ja šogad Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents saņēma 7962 eiro mēnesī, tad nākamgad šo amatu pildītāji saņems 8440 eiro mēnesī.

Atalgojums par 239 eiro mēnesī palielināsies arī Saeimas deputātiem - ja līdz šim Saeimas deputātu atalgojums bija 3981 eiro mēnesī, tad nākamgad tas sasniegs 4220 eiro. VK atzīmē, ka Saeimas deputātu atalgojuma konkrētais apmērs var būt atkarīgs no papildu pienākumiem, ko veic konkrētais deputāts.

Ministru atalgojums palielināsies par 423 eiro. Ja šogad ministri saņēma 7052 eiro mēnesī, tad nākamgad viņi varēs rēķināties ar 7475 eiro mēnesī. Par 6% palielinās atalgojumu arī parlamentārajiem sekretāriem. Ja šogad paramentārie sekretāri saņēma 6256 eiro, tad nākamgad mēnesī viņi saņems 6631 eiro mēnesī.

Tā kā VK budžetā tiek iekļauts Ministru prezidenta, ministru un premjera parlamentārā sekretāra atalgojums, tad 2024.gadā plānotais tā apjoms, ja vien Saeimā, izskatot nākamā gada budžeta jautājumus galīgajā lasījumā, nenotiek kādas izmaiņas, tai skaitā nodokļu daļa, ir 2,1 miljonu eiro, kas ir par 122 169 eiro vairāk nekā 2023.gadā.

VK atzīmē, ka 2021.gada 16.novembrī Saeima atbalstīja valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas aizsāka valsts pārvaldes nodarbināto atlīdzības sistēmas reformu. Reformas mērķis ir pakāpeniski sakārtot nodarbināto atlīdzības sistēmu, kas nebija mainīta kopš 2010.gada, vienlaikus gan līdzsvarojot valsts varas atzaru atlīdzību un uzlabojot taisnīgumu un caurskatāmību, gan arī atbilstoši valsts budžeta iespējām pakāpeniski palielinot nodarbinātajiem algas, lai tās sasniegtu mērķi - 80% no atalgojuma par līdzīgas vērtības darbu privātajā sektorā.

VK uzsver, ka atbilstoši valsts budžeta iespējām, pakāpeniski tiek palielināts atalgojums nodarbinātajiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Atalgojuma pieaugums 2024.gadā tiek paredzēts tām amatu kategorijām, kurās algu nosaka ar koeficientu, un papildus tiem nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kuriem šobrīd noteiktā mēnešalga atbilst 2023.gada mēnešalgu skalas intervāla minimumam vai ir zemāka par to. Tiem nodarbinātajiem, kam pašlaik atlīdzība tuvojas skalas viduspunktam, 2024.gadā palielinājums atalgojumā nav plānots.

Ja Saeima otrajā lasījumā atbalstīs budžeta likumprojektu, tad atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem 2024.gadā iestādes vadītājam būs jānodrošina, ka iestādē nodarbinātajiem noteiktā mēnešalga no nākamā gada 1.janvāra nav zemāka kā atbilstošās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimums, kas noteikts atbilstoši katra kalendārā gada bāzes mēnešalgai, bet iestādē nodarbināto atlīdzība 2024.gadā nav zemāka kā 71,23% no skalas viduspunkta.

VK norāda, ka šis ir solis ceļā uz to, lai sasniegtu līmeni, kurā 70% iestādēs nodarbināto tiek nodrošināta atlīdzība 80% apmērā no mēnešalgas, ko par līdzīgas vērtības darbu maksā privātais sektors, un tādā veidā palielinātu publiskā sektora spēju konkurēt par nozaru profesionāļiem, piesaistīt un noturēt tos darbā valsts pārvaldē.