"Tiem laikiem tas bija satriecoši liels ziedojums, un tas man ļāva izkārpīties no tās situācijas," stāsta mūziķis. Atlikušos līdzekļus viņš pēc tam atvēlēja slimnīcām.
Jautāts par sajūtām, kādas bija, redzot, ka cilvēki atvēruši ne tikai savas sirdis, bet arī savus naudas makus, Igo teic: "Mans stāvoklis tolaik nebija tāds, ka es varētu lēkāt aiz prieka. Es biju piekalts pie gultas, un visu, ko vien varēju salauzt, biju salauzis. Apjēga par to, kas ar mani notiek un notiks un kā cilvēki man palīdz, nāca pamazām. Ne vien ziedojumi, bet arī nepazīstamu cilvēku atnākšana ciemos, pabūšana kopā ar mani tajā grūtajā laikā bija ļoti nozīmīga. Es arī saņēmu ārkārtīgi daudz uzmundrinājuma vēstuļu, kuras man lasīja priekšā."
"Ja jūti, ka cilvēki pārdzīvo, tic, tev īstenībā nav atpakaļceļa. Tev tieši tāpat ir jāiet uz priekšu un jāatgriežas sabiedrībā," uzsver Igo.
Plašāk ar emocionālo var iepazīties, skatoties šeit.
Ļoti atklātu sarunu ar Igo par vēl dzīvē piedzīvoto lasiet TVNET+.