Latvijas simtgadniece Irma un viņas aizkustinošā dzīves pieredze

"Mana dzīve ir ļoti, ļoti sarežģīta, visādi pārdzīvojumi daudz bija. Bet tos es izturēju un 100 gadus sagaidīju, tad redzēs, kā būs tālāk!" atklāja Irma.

Viņa piedzima Baltkrievijā diviem latviešu vecākiem, kuri turp bija devušies strādāt, taču 1943. gadā Irmas mamma ar nu jau pieaugušiem bērniem atgriezusies Latvijā. Pēc četriem gadiem Irma apprecējās, bet jau pēc gada padomju vara viņas vīru Ādamu notiesāja uz 25 gadiem. Tolaik Irma bija otrā bērniņa gaidībās. 1949. gadā viņu ar diviem dēliem, vecākajam bija tikai pusotrs gads, izsūtīja uz Sibīriju. "Šausmīgi pārdzīvojumi, tas ceļš... Divas nedēļas tikai brauc lopu vagonā."

Sibīrijā viņa tika turēta gūstekņu nometnē, kur vienu pēc otra zaudējusi abus dēliņus ēdiena trūkuma dēļ. Vīrs apcietinājumā bija miris. Irma Sibīrijā nodzīvoja septiņus gadus, strādāja veikalā un pienotavā. Draudzējās gan ar izsūtītajiem latviešiem, gan citu tautību cilvēkiem.

Tur Irma iepazinusies ar Nikolaju, kurš kļuvis par viņas divu meitu tēti. Taču uz Latviju 1955. gadā aizbrauca bez viņa, tikai ar divām meitām, un jau Latvijā apprecējās ar Jāni. Šajā laulībā dzimušas vēl divas meitas.

Irma pat pēc visām piedzīvotajām likstām nav ļaunatminīga un nevaino tos, kas viņai darījuši pāri. Kas visgrūtākajos brīžos viņai palīdzējis izdzīvot? "Es ļoti ticēju dievam, paļāvos uz viņu, un laikam dievs man palīdzēja."

Kundze arī skaidroja, kas viņai palīdzējis aizvadīt tik ilgu mūžu.

"Man ļoti patika vēlāk celties un ātrāk vakarā iet gulēt! Es visu ēdu ar apetīti," tā Irma.

Latviju Irma vēlas redzēt laimīgu, bez kariem un epidēmijām.