Izvaroja un sakropļoja. Atklātas zvērības, ko "Hamās" teroristi 7. oktobrī nodarīja izraēliešu sievietēm (8)

Policijas nofilmētajā liecībā sieviete, kuras vārds norādīts kā "Lieciniece S", likumsargiem parādījusi, kā uzbrucēji upuri pacēluši un devuši cits citam. 

"Viņa bija dzīva. Viņa asiņoja no muguras," stāsta lieciniece. Pēc tam viņa detalizēti izstāstījusi, kā varmākas nogriezuši atsevišķas viņas ķermeņa daļas. 

"Viņi nogrieza viņas krūti un to nometa uz ielas. Viņi ar to spēlējās," stāsta aculieciniece. 

Pēc tam upure padota citam vīrietim uniformā, kurš viņu turpināja izmantot. "Viņš viņu izvaroja un beigās ejakulēja. Pēc tam viņš viņai iešāva galvā."

Vēl viens izdzīvojušais žurnālistiem norāda, ka festivāla teritorijā dzirdēja, kā cilvēki tiek noslepkavoti un izvaroti. Vairākiem upuriem nocirsta galva. Lai gan viņš šīs darbības neredzēja, viņš uzstāj, ka dzirdētais nevarētu būt nekas cits kā izvarošana. 

"Dažas sievietes tika izvarotas pirms nāves, dažas izvarotas, kamēr ievainotas, bet citas jau bija mirušas. Uzbrucēji tāpat izvaroja viņu nedzīvos ķermeņus. Es izmisīgi vēlējos palīdzēt, bet neko nevarēju padarīt."

Izdzīvojušo ir ļoti maz

Izraēlas policija norādījusi, ka tās rīcībā ir vairāku aculiecinieku liecības par seksuālo vardarbību, taču precīzu skaitli neminēja. Likumsargi vēl nav intervējuši nevienu izdzīvojušo uzbrukumu upuri. 

"Hamās" noliedz, ka tās kaujinieki pastrādājuši šādus noziegumus.

 Sieviešu pilnvarošanas ministre Maja Golana raidsabiedrībai norādījusi, ka visas sievietes, kas piedzīvojušas šādus uzbrukumus, tagad saņem psihiatrisko palīdzību. 

"Izdzīvojušo ir ļoti, ļoti maz. Lielākā daļa tika brutāli noslepkavotas. Izdzīvojušās sievietes nav spējīgas runāt – ne ar mani, ne ar vienu amatpersonu un medijiem."

"Hamās" teroristi nofilmējuši vairākus video, tostarp vienu, kurā redzama sagūstīta sieviete ar grieztām brūcēm rokās un lielu asins traipu uz bikšu dibena.

Citos video redzams, kā teroristi aiznes kailas vai puskailas sievietes. Vairākās fotogrāfijās, kas uzņemtas pēc uzbrukumiem, redzami vairāku sieviešu ķermeņi, kaili no jostasvietas uz leju. Dažām upurēm apakšveļa pavilkta uz vienu pusi. Visām kājas ir izplestas, uz dzimumorgāniem un kājām redzamas traumas. 

Lielākā daļa izdzīvojušo nespēj funkcionēt

"Es runāju ar vismaz trim meitenēm, kuras redzēja vairākas izvarošanas un tādēļ ir nonākušas psihiatriskajā slimnīcā. Viņas izlikās par mirušām, bet redzēja un dzirdēja visu. Un viņas ar to nespēj tikt galā," norāda ministre Golana.

Izraēlas policijas priekšsēdētājs Jākovs Šabtajs atzīmē, ka vairāki izdzīvojušie nespēj parunāt. Viņaprāt, lielākā daļa izdzīvojušo nekad nespēs pastāstīt par pieredzētajām šausmām. 

"18 jaunas sievietes un vīrieši ir nogādāti psihiatriskajās slimnīcās, jo viņi vairs nespēj funkcionēt."

Citi izdzīvojušie saskaras ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Viens aprūpētājs, kas strādā ar izdzīvojušajiem, norāda, ka daži no viņiem jau ir atņēmuši sev dzīvību. 

Nozīmīgu darbu upuru savākšanā veic brīvprātīgie

Uzbrukumos nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas savāca vairāki brīvprātīgie. Viņi policijai un žurnālistiem ir snieguši lielu daļu no ievāktajiem pierādījumiem. 

Kāds brīvprātīgais žurnālistiem norāda, ka vienai no atrastajām sievietēm pirms nāves tika atgriezta vaļā dzemde un tajā esošais embrijs sadurts. Raidsabiedrība gan nevarēja apstiprināt šīs liecības patiesumu. Arī Izraēlas mediji ir apšaubījuši daļu brīvprātīgo sniegto liecību.

Vēl viens liecinieks, Nahmans Dikstejna, iesniedza rakstisku liecību, ka Be'eri kibucā redzējis divu kailu sieviešu ķermeņus, kuru rokas un kājas bija piesietas pie gultas.

"Vienai vagīnā bija iedurts nazis un izņemti visi iekšējie orgāni," rakstīts liecībā.

Viņš norāda, ka festivāla vietā atradās mazas nojumes, kurās bija samestas sieviešu ķermeņu kaudzes. "Augšdaļā viņu apģērbs bija saplēsts, bet lejasdaļas bija pilnībā kailas. Katrai pakausī bija šāviena brūce."

Brīvprātīgie kopumā savāca simtiem bojāgājušo.

Izmeklētāji gan atzīst, ka pirmajās haotiskajās dienās kopš uzbrukuma sākuma ķermeņus izpētīt uzmanīgi bija sarežģīti, jo to atrašanās vietās vēl joprojām norisinājās aktīva karadarbība.

"Sākumā bija jāidentificē upuri, nevis jāpievēršas nozieguma vietas izmeklēšanai. Cilvēki gribēja zināt, kas noticis ar viņu tuviniekiem," norāda Izraēlas policijas pārstāvis Dīns Elsdans. 

Svarīgākie pierādījumi savākti armijas bāzē

Brīvprātīgo savāktie ķermeņi tika nogādāti armijas bāzē "Šura", kur tie tika identificēti. Bāzes personāls šī procesa laikā atklāja visnozīmīgākos pierādījumus seksuālai vardarbībai. 

Šie pierādījumi tika ievākti vairākās pagaidu teltīs un atdzesētos piegādes konteineros, kurus uzstādīja tieši upuru identificēšanai. Ekspertu komandas raidsabiedrības žurnālistiem norādīja, ka atvestajiem ķermeņiem bija skaidras izvarošanas pēdas, tostarp lauzts iegurnis. 

"Mēs redzējām dažādu vecumu sievietes. Izvarošanas upurus, sievietes, kuras pieredzējušas vardarbību. Mums ir patologi, un mēs redzam zilumus, mēs uzzinām par brūcēm un zinām, ka viņas ir piedzīvojušas seksuālu vardarbību. Viņu tur bija pārmērīgi daudz," norāda kriminālistikas komandas rezerviste, kapteine Majana.

Precīzu upuru skaitu ir grūti noteikt, kas daļēji skaidrojams mirstīgo atlieku stāvokļa dēļ. 

"Noteikti ir vairāki. Grūti pateikt. Es esmu redzējusi vairākus sadegušus ķermeņus, un man nav ne jausmas, ko šie cilvēki iepriekš pieredzējuši. Dažiem ķermeņiem arī trūkst lejasdaļas – arī nav iespējams pateikt, vai tā bija izvarošana. Bet sieviešu, kas nepārprotami tikušas izvarotas, ir daudz," žurnālistiem norādīja cita kareive vārdā Avigajila.

"Dažreiz palikusi tikai ļoti maza ķermeņa daļa. Varbūt kāds pirksts, pēda vai roka, pēc kā varētu identificēt cilvēku. Cilvēkus sadedzināja līdz pelniem. Nekas nebija palicis pāri. Mēs nekad neuzzināsim cik bojāgājušo bija patiesībā," stāsta tiesību eksperte Kohava Elkajama-Levija. 

Ne tikai izvarošana, bet arī genocīds

Vēl joprojām notiek pierādījumu ievākšana. Komisija, ko vada Elkajama-Levija un kas nodarbojas ar liecību par seksuālo noziegumu ievākšanu, aicina starptautisko sabiedrību šīs slepkavības atzīt par noziegumu pret cilvēci.  

"Redzama noteikta secība. Tāpēc tas nebija nekas nejaušs vai neplānots, to darīja pēc komandas. Tā bija izvarošana un reizē genocīds."

Avigajila piekrīt, ka arī ķermeņu izpētes laikā militārajā bāzē tika saskatītas līdzības nogalināšanas metodēs. "Vairākas sievietes, kuras tika atrastas tajā pašā vietā, bija līdzīgos veidos apgānītas."

"Var būt vairākas sievietes, kuras bija izvarotas vienā veidā, un mēs redzam līdzības ķermeņiem nodarītajās traumās, vai arī citas sievietes, kas nebija izvarotas, bet ar šāvienu brūcēm vienā un tajā pašā vietā. Tāpēc izskatās, ka atsevišķas teroristu grupas piekopa atšķirīgas metodes."

Arī policijas priekšsēdētājs Šabtajs piekrīt, ka nogalināšana bija sistemātiska. 

Ir pārāk agri noteikt, vai seksuālā vardarbība bija ieplānota kā daļa no kopējā uzbrukuma, bet dati, kas savākti no "Hamās" teroristu mobilajiem telefoniem, liecina, ka viss pastrādātais bijis sistemātisks, raidsabiedrības žurnālistiem norāda Davids Kacs no Izraēlas kiberuzbrukumu apkarošanas vienības, kas arī ir iesaistīta šo noziegumu izmeklēšanā.

Izraēlas valdība publicējusi dažus videoklipus, kuros sagūstītie teroristi tiek nopratināti. Tie norāda, ka sievietes bija speciāli izraudzīts mērķis. 

"Izraēla rītā pēc 7. oktobra vairs nav tā pati valsts," secina policijas priekšsēdētājs Šabtajs.

Šausmās par redzētajām zvērībām kapteine Majana norāda, ka visgrūtāk mirušo identifikācijas laikā ir paskatīties "uz tušu, kas tai rītā bija uzklāta viņu skropstām, vai auskariem, ko viņas torīt nēsāja."

"Nespēju to aizmirst."