Runājot par inficēšanās veidiem, viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā jau 20 gadus primāri ar HIV inficējas heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem nav zināšanu par to, ka HIV jau sen nav tikai narkotiku injicētāju vai vīriešu, kuriem ir sekss ar citiem vīriešiem, infekcija. Apmēram 40% inficēto ir sievietes, turklāt ar HIV inficējas parasti iedzīvotāji, kuriem ir nedrošs sekss,.
Viņa gribētu ticēt, ka projekta "Skola 2030" jaunajā standartā par šo un citām tēmām tiks skaidrots, taču atzina, ka, visticamāk, tā nebūs. Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju veselībpratība ir kritiskā līmenī, un to ir nepieciešams mainīt.
Tāpat, viņas vērtējumā, Latvijā problēmas sagādā arī agrīnā diagnostika. Šobrīd Latvijā ir vairāk 20 HIV profilakses punkti, kur jebkurš iedzīvotājus var bezmaksas un anonīmi veikt HIV testu, taču joprojām vērojama zema atsaucība ne tikai no iedzīvotāju puses, bet arī, piemēram, no ģimenes ārstu puses attiecībā uz nosūtījumu izsniegšanu.
"Ir neskaitāmi gadījumi, kad cilvēks trīs reizes gada laikā nonācis stacionārā ar kaut kādā sūdzībām kuņģa zarnu traktā, bet neviens no speciālistiem, nav izdomājis viņam veikt HIV testu. Neviens nav aizdomājies, ka tās varētu būt HIV blaknes. Nereti arī HIV diagnosticē, kad tas faktiski jau ir AIDS stadijā," situāciju ieskicēja profesore.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban HIV testa veikšana ir obligāta tikai donoriem, taču aptuveni 30% cilvēku, kuriem ir HIV, par to nemaz nezina. Inficēšanās ar HIV sākuma stadijā simptomu nav, un, ja cilvēks nav aizdomājies, ka viņam varētu būt kāda riska uzvedība, tad HIV testu neveic. Profesore uzsvēra, ka HIV izmeklējumiem jābūt kā rutīnas izmeklējumam, ko jebkuram seksuāli aktīvam iedzīvotājam būtu jāveic reizi vienā vai divos gados.