Vidējā alga Latvijā sasniegusi 1549 eiro (1)

Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,8%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās - par 0,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 1250 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni (1107 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 13%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 932 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, tas ir, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā - attiecīgi par 13,7% un 11,1%.

Trešajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1564 eiro, savukārt privātajā - par 18 eiro zemāka (1546 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1517 eiro jeb par 13,1%.

Salīdzinot ar 2023.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1%, no tā vispārējās valdības sektorā par 1,7%, bet privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz straujāks - 1,8%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 12,1% jeb 377,3 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, - par 2000 jeb 0,3%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga enerģētikas nozarē - par 17,7%, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 16,7% (lielākais pieaugums mežsaimniecībā un mežizstrādē), valsts pārvaldē - par 15,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē - par 15,5% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), nekustamo īpašumu nozarē - par 14,1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 13,6%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 13,5%, kā arī izglītības nozarē - par 13,3%. Nekustamo īpašumu nozarē straujo pieaugumu ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2627 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2512 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2026 eiro), enerģētikas (1965 eiro), valsts pārvaldes (1855 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1753 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1680 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1562 eiro).

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1009 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada trešo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,4%), kā arī Latgalē (12,6%) un Kurzemē (12,2%).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1715 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (1102 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,4 procentpunkti).

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023.gada trešajā ceturksnī bija 10,45 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,9% (2022.gada trešajā ceturksnī - 9,09 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,42 līdz 13,07 eiro jeb par 14,5%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 12,1% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,1% gada laikā. CSP atzīmē, ka šī gada trešajā ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022.gada trešajā ceturksnī.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Lietuvā - par 12,2%, Latvijā - par 11,8%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais - 10,4%.