Saeimā noraida rosinājumu ar īpašu likumu nostiprināt Stūra mājas uzturēšanas un atjaunošanas kārtību (1)

''Progresīvo'' frakcijas vadītājs, kultūras ministres Agneses Loginas partijas biedrs Andris Šuvajevs aicināja priekšlikumu noraidīt, jo Kultūras ministrija un koalīcija pie šī jautājuma strādājot.

Kā norādīja likumprojekta autori, likuma mērķis ir saglabāt valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu - Stūra māju - kā unikālu pieminekli nākamajām paaudzēm komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanai, tā upuru pieminēšanai, vēstures izzināšanai un vēsturiskās atmiņas noturības nodrošināšanai.

Ar grozījumiem bija plānots, ka primāri tiktu veikti nepieciešamie darbi, lai novērstu ēkas daļas ekspluatācijas bīstamību un nodrošinātu ēkas drošu ekspluatāciju daļā, kurā savu darbību veic muzejs. Pārējā ēkas daļa, kurā savu darbību neveic muzejs, tiek iekonservēta, veicot vienkāršus konstrukciju pastiprināšanas darbus. Pēc visas ēkas remonta, remonta laikā maksimāli saglabājot vērtīgo oriģinālo substanci un aizsargājamā objekta autentiskumu, ēka ir publiski pieejama un izmantojama sabiedrības vajadzībām.

Likums noteiktu - lai saglabātu Stūra māju nākošajām paaudzēm, tas tiks saglabāts valsts īpašumā kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošs īpašums. Piemineklis netiek atsavināts vai apgrūtināts. Finansējums Stūra mājas atjaunošanai un uzturēšanai tiktu segts no VNĪ budžeta.

NA deputāti norāda, ka saskaņā ar VNĪ aplēsēm indikatīvās izmaksas neatliekami veicamo darbu izpildei kopā sastāda 847 000 eiro ar PVN. Savukārt ēkas tukšās daļas uzturēšanai gadā ir nepieciešami 69 022 eiro, bez PVN, kas ietver pakalpojumu sniedzēju apsaimniekošanas izmaksas, tai skaitā plānotās un jaunās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas apkopi, ventilācijas kanālu tīrīšanu, jumta tīrīšanu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas apkopi, elektroapgādes sistēmas apkopi, obligāto ēkas tehnisko apsekošanu, tehniskās apsardzes signalizācijas sistēmas apkopi, video novērošanas sistēmas apkopi, pretestības mērījumu veikšanu, tai skaitā visa veida elektrotīklu pārbaudes un aktu sagatavošanu, ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada apkopi.

Saskaņā ar SIA "Jaunrīga Eco" 2021.gadā izstrādāto kontroltāmi Īpašuma kapitālas pārbūves provizoriskās izmaksas ir 13,83 miljoni euro, bez PVN, norāda likumprojekta autori.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VNĪ tika saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) brīdinājumu par Stūra mājas stāvokli, prasot veikt tajā uzlabojumus, lai ēku nebūtu jāslēdz sabiedrībai.

Pēc VNĪ paustā, iepriekš jau publiski izskanējis, ka KM izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024.gada 7.maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās. Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā. Pašlaik līdzekļi nama atjaunošanai vēl nav atrasti.

Martā Kultūras ministrija, kuru tolaik vadīja Puntulis, sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi gatavoja īpašu likumu Tetera namam jeb "Stūra mājas" nākotnei.