Rēzeknē deputāti atsāk darbu. Labo pedagogu algu aprēķinu

Trīs sēdes nav notikušas, jo tās apzināti ir sabotējuši Rēzeknē valdošās partijas "Kopā Latvijai" deputāti, kuri mēģina panākt domes atlaišanu pēc tam, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādināja domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaseviču, kura vadībā pilsēta nonākusi smagās finanšu grūtībās.

Bērziņa novembra sākumā parakstījusi vēstuli, kurā rosina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai tuvākajā domes sēdē atkārtoti izskatīt lēmumu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes pašvaldības iestāžu pedagogu darba samaksai, norādot rīcības pamatojumu.

Taču kopš Bartaseviča atstādināšanas 2.novembrī nav notikusi neviena Rēzeknes domes sēde, līdz ar to šī jautājuma izskatīšana līdz šim atlikta.

Šodienas domes sēdes darba kārtībā plānots izskatīt 28 jautājumus.

Kā LETA jau ziņoja, uz iepriekšējo sēdi, kas bija paredzēta 16.novembrī, no 13 pašvaldības deputātiem bija ieradušies pieci opozīcijas deputāti un priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai").

Deputāti Vladimirs Bogdanovs, Igors Sergejevs, Aleksejs Grehovs un Aleksandrs Bartaševičs tika paziņojuši, ka viņiem ir darba nespējas lapas, cita iemesla dēļ netika ieradušās Olga Strode un Kristīne Kokoreviča, bet Aleksandrs Irišins nebija informējis domi par neierašanās iemesliem. Visi deputāti pārstāv partiju "Kopā Latvijai".

Kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes arī 2.novembrī un 10.novembrī.

Atbilstoši Pašvaldību likumam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc.

Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājs informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai domes sēdei.

Tāpat Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).

Rēzeknes pilsētas domes sēdē trešdien veikts labojums pedagogu algu aprēķina kārtībā.

No saistošajiem noteikumiem "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" ar domes lēmumu šodien tika svītrots punkts 3.12., ar kuru, kā skaidroja Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings, mēģināts palīdzēt skolu direktoriem ar atalgojuma noteikšanu.

Šim saistošo noteikumus punktam esot bijis ieteikuma raksturs, un Izglītības pārvaldes vadītāja ieskatā ar šo saistošo noteikumu punktu nav pārkāpts neviens likums vai Ministru kabineta noteikumi.

Pašvaldība nosaka algas izglītības iestāžu vadītājiem, kas savukārt nosaka iestāžu darbinieku algas. Kā izteicās Dreilings, jaunā pedagogu algu aprēķināšanas kārtība esot pārāk sarežģīta.

Kā LETA ziņoja iepriekš, Izglītībasun zinātnes ministrijas ieskatā pašvaldības apstiprinātā kārtība mērķdotācijas sadalei pedagogu atalgojumam ir pretrunā ar valdības noteikto.

Tajā esot aprēķināta pedagoga darba slodzes proporcija nevis nedēļas, bet gada ietvarā, kā rezultātā pedagogiem atkarībā no mācību priekšmetiem, kurus viņi māca, no 36 darba stundām nedēļā tiek noteikts palielināts kontaktstundu skaits mācību stundu vadīšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju reaģēt uz radušos situāciju Rēzeknē.

Neskatoties uz to, ka pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lūguma IZM sniedza atkārtotu skaidrojumu pašvaldībai, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanas principa piemērošanu atbilstoši valdības noteikumiem, Rēzeknes pašvaldības dome 5.oktobrī apstiprināja pašvaldības kārtību, kas ir pretrunā normatīviem.