Tiesa atstāj spēkā rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Senāta Administratīvo lietu departaments otrdien atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu ministra 2019.gada 4.aprīļa rīkojums atstādināt Rīgas mēru.

Kā skaidro AT pārstāve, lietā centrālais strīdus jautājums bija par likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā daļā ietvertajām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām atstādināt pašvaldības domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja mērs nepilda likumos noteiktos pienākumus.

Ušakovs nepiekrita ministra konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī tam, ka tieši domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par konstatētajiem pārkāpumiem.

Senāts norāda, ka neviens valsts varas atzars nevar būt absolūti neatkarīgs, tāpēc vēl jo vairāk arī pašvaldības savā būtībā un darbībā valstī nav absolūti neatkarīgas. Tam, ka konkrētās nozares ministram ir kontroles tiesības pār to, lai domes priekšsēdētājs ievērotu un pildītu tiesību normas, ir pamatojums un pēc būtības arī tiesisku valsti stiprinošs, nevis vājinošs efekts, skaidro tiesa. Turklāt procedūra nav patvaļīga, bet ir noteikta likumā un tostarp prasa saņemt domes priekšsēdētāja paskaidrojumu par strīdus jautājumiem, tādēļ ir vērsta uz objektīvas informācijas noskaidrošanu.

Lai tiktu īstenota pašvaldību pārraudzība, ar likumu "Par pašvaldībām" vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un citām institūcijām piešķirta virkne tiesību. Pirmkārt, tās ir ministra tiesības tikt informētam, tas ir, ministra tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju par visiem tās darbības jautājumiem, savukārt pašvaldībai ir noteikts pienākums atsevišķus tās pieņemtos lēmumus uzrādīt ministrijai.

Informācijas pieprasīšana un saņemšana ir priekšnoteikums tālāku uzraudzības pasākumu veikšanai, konsultāciju vai ieteikumu sniegšanai. Likums paredz arī vairākus pašvaldības darbības pēckontroles veidus. Tātad likums "Par pašvaldībām" paredz, ka pašvaldību pārrauga ministrija un ministram ir tiesības gan pieprasīt domei atbrīvot domes priekšsēdētāju no amata, gan pašam viņu atstādināt, norāda AT.

Senāts spriedumā vērš uzmanību uz to, ka domes priekšsēdētājs ar ministra rīkojumu tiek tikai atstādināts no amata, bet viņš nezaudē deputāta statusu. Proti, ministram likuma "Par pašvaldībām" 93.pants piešķir tiesības kontrolēt tikai pašvaldības deputātu ievēlēto domes priekšsēdētāju, bet nav tiesību iejaukties attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošo pilsoņu izvēlētā deputāta statusā, to anulējot. Tādēļ nav pamatoti Ušakova argumenti par leģitimācijas vājināšanu un to, ka ministrs soda iedzīvotāju ievēlētu deputātu.

Senāts spriedumā atzīst, ka Ušakova iebildumi par apgabaltiesas secinājumiem attiecībā uz pieļautajiem pārkāpumiem nav pamatoti. Senāts norāda uz tiesas atzīto, ka rīkojumā pamatoti konstatēti mēra pieļauti pārkāpumi amata pienākumu pildīšanā, kas attiecīgi bija pamats viņa atstādināšanai.

Domes priekšsēdētāja atstādināšanas pamata pietiekamībai nav nekāda sakara ar matemātisku aprēķinu par to, cik daudzi no pārkāpumiem ir atzīstami par pierādītiem vai pamatotiem. Var pietikt arī ar vienu būtisku pārkāpumu, lai būtu pamats domes priekšsēdētāja atstādināšanai.

Tāpēc pārkāpumu skaits pats par sevi nevar būt noteicošais apstāklis, skaidro Senāts. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka, neskatoties uz neveiksmīgo argumentāciju rīkojumā, ir konstatējami trīs pārkāpumi, un tie tiesas vērtējumā tika atzīti par pietiekamiem, lai Ušakovu atstādinātu no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa izvērtējusi atstādināšanas pieļaujamību, atbilstību un samērīgumu. Turklāt Senāts norāda, ka likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pamatmērķis nav sodīt domes priekšsēdētāju, bet šī norma ir paredzēta kā instruments, lai nodrošinātu tiesisku domes darbību.

Kā vēstīts, gan Administratīvā rajona tiesa, gan vēlāk Administratīvā apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Ušakova lūgumu atzīt par prettiesisku toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces rīkojumu par viņa atstādināšanu.

Ušakovs pārsūdzēja arī apgabaltiesas lēmumu, un tagad lietu izskatīja Augstākā tiesa.

Jau ziņots, ka Pūce rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas izdeva 2019.2gada 5.aprīlī. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.

Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz "Rīgas satiksmes" finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma "Par grāmatvedību", likuma "Par budžetu un finanšu vadību", kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" normas.