Manam aicinājumam tikties "Facebook" grupā atsaucas septiņgadīgā Raivja māmiņa Rasma no Rēzeknes. Pirms braukšanas brīdina, ka pie durvīm mūs sagaidīs Leons - teju gadu vecs un spēcīgs suns, kas cītīgi pilda savu pienākumu un sargā mājiniekus. Kamēr viņš aposta atbraucējus, fonā dzirdamas bērnu balsis un multfilmu skaņas. Koridora galā mūs ar smaidu sagaida Rasma, aiz viņas noslēpies arī Raivis. Viņš tūlīt man no rokām paņem atvesto želejkonfekšu paciņu, kaut ko savā valodā stāstot. Raivis komunicē vārdos, kurus es nesaprotu, – to, kā viņš jūtas un ko vēlas, šobrīd var saprast tikai Rasma un viņa bērnudārza audzinātāja. Šogad Raivis sācis skolas gaitas un iet pirmajā klasē.
Latvijā par autismu plašākā sabiedrībā zina ļoti maz. Visbiežāk mammām ar bērniem autistiem nākas dzirdēt, ka viņu bērni esot "neaudzināti".
"Kad es to dzirdu, mani pārņem lielas dusmas. Es cenšos sevi noturēt rokās un atbildēt ar laipnību. Taču, kad atgriežamies dzīvoklī, es Raivi noģērbju, tad apsēžos uz grīdas un vienkārši raudu. Visas tās emocijas man ir jāpatur sevī.
Arī tagad es dažkārt ļoti sadusmojos, kad redzu uzkrītošus acu skatienus. Man jau tā ir smagi, jo man ar Raivja uzvedību ir grūti tikt galā. Un sabiedrība to padara tikai grūtāku."
Autisms – saukts arī par autiskā spektra traucējumiem (AST) – ir daudzveidīgu ar smadzeņu attīstību saistītu stāvokļu grupa. Cilvēkiem ar šiem traucējumiem raksturīgas problēmas sociālajā mijiedarbībā un saziņā. Citas pazīmes iekļauj netipiskus darbības vai uzvedības moduļus, piemēram, grūtības pāriet no vienas darbības uz citu, īpašu koncentrēšanos uz detaļām un neierastas reakcijas uz ārējās vides kairinājumiem.
Svarīgi norādīt, ka autisma formas ir dažādas. Ir cilvēki, kuriem ir autiskā spektra traucējumi ar garīgo atpalicību. Smagos gadījumos cilvēks dzīves laikā var tā arī neiemācīties runāt. Ir cilvēki, kuriem ir normāls intelekts, un tādi, kuriem piemīt paaugstināts intelekts un ģenialitāte.
Precīzu statistikas datu par autistu skaitu Latvijā nav, jo trūkst autisma diagnostikas instrumentu. Nepastāv vienots bērnu reģistrs ar jau diagnosticētiem autiskā spektra traucējumiem.
Taču var pieņemt, ka aptuveni 1% iedzīvotāju Latvijā dzīvo ar autismu. Veselības ministrijas 2022. gada pārskatā norādīts, ka 2019. gadā Latvijā bija reģistrēti 2369 bērni ar autismu.
Ministru kabineta apstiprinātajā «Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025.gadam» norādīts: "[..] bērniem ar AST veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami sistemātiski un valsts apmaksāti, pieejamība AST diagnostikai ir ierobežota nepietiekama speciālistu skaita, kas var pielietot šo diagnostikas metodi, dēļ, kā arī nav vienota redzējuma par agrīnās intervences pakalpojumu saturu, nodrošinot AST ārstēšanu un rehabilitāciju pacientiem, jo nav izstrādātas mērķtiecīgas agrīnās intervences programmas pacientiem ar AST."