Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

"Gluži kā Oskars kino žanrā." Latvija kļuvusi par nozīmīgākā kormūzikas konkursa "Grand Prix" posmu (1)

Raksta foto
Foto: Kaspars Teilāns

Jūrmalā organizētais Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss (International Baltic Sea Choir Competition) izcīnījis iespēju rīkot "European Grand Prix for Choral Singing" (EGP), kas ir augstākā līmeņa un nozīmīgākais kormūzikas konkurss pasaulē.

Latvija turpmāk būs viena no sešām konkursa dalībvalstīm un konkursa posmiem, savukārt "European Grand Prix" fināla konkurss, kurā uzstājas tikai iepriekšējā gada EGP konkursu uzvarētāji, Jūrmalā notiks 2028. gadā.

"European Grand Prix for Choral Singing" jau kopš 1988. gada ir ikgadējs kormūzikas konkurss, kurā par "Grand Prix" titulu sacenšas labākie kori no visas pasaules. Posma uzvarētājs nākamajā gadā tiekas ar pārējo posmu uzvarētājiem un tādējādi, savā starpā sacenšoties, tiek noskaidrots labākais no labākajiem koriem pasaulē. Kormūzikas zinātājiem ļoti labi ir pazīstami šo pilsētu nosaukumi – Tolosa Spānijā, Areco Itālijā, Debrecena Ungārijā, Maribora Slovēnijā un Varna Bulgārijā, un nu arī Jūrmala tiks iezīmēta uz lielās kormūzikas kartes.

Lai arī šis ir Eiropā notiekošs konkurss, tomēr tas ir kļuvis par pasaulē nozīmīgāko nozares notikumu, pulcējot labākos amatieru korus no visiem kontinentiem.

"Latvieši pierādījuši sevi kā ļoti mērķtiecīgus un profesionālus starptautiska kormūzikas konkursa rīkotājus. Ar lielāko prieku uzņemam Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa komandu Eiropas kormūzikas Grand Prix asociācijā un ticam, ka viņu spējas un mīlestība pret kormūziku pacels šo konkursu vēl augstākā līmenī," stāsta Xabier Ormazabal, "European Grand Prix for Choral Singing" asociācijas vadītājs.

Jānis Ozols, Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa mākslinieciskais vadītājs, Dziesmu svētku virsdiriģents: "Mums ir ārkārtīgi liels pagodinājums, ka esam uzņemti tik augsta līmeņa asociācijā. Šis ir ļoti liels sasniegums, jo kļūt par Eiropas Grand Prix koru konkursa posmu bija mūsu komandas mērķis jau kopš pirmsākumiem. Laikā, kad sabiedrība diskutē par Dziesmu svētku tradīcijas iespējamo turpinājumu, šis notikums tikai apstiprina mūsu sakņu spēku un kormūzikas tradīciju turpināšanas nozīmi arī nākotnē."

Ozols uzsver arī, ka šis sasniegums nebūtu iespējams bez Jūrmalas valstspilsētas atbalsta, kura ticēja šīs idejas nozīmībai jau kopš Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa pirmsākumiem 2016. gadā.

Rita Sproģe, Jūrmalas domes priekšsēdētāja: "Kordziedāšana ir viena no skaistākajām mūsu latviskās identitātes tradīcijām. Esam lepni, ka Jūrmala ir kļuvusi par mājvietu tik prestižam koru konkursam! Ar prieku uzņemam kordziedātājus no tik dažādām pasaules valstīm, sniedzot iespēju katram savu tradīciju stāstu izstāstīt dziesmā. Esmu pārliecināta, ka sadarbībā ar Jāņa Ozola koru konkursa izcilo komandu spēsim nodrošināt gan ražīgu žūrijas darbu, gan sniegt gandarījumu koru konkursa dalībniekiem, uzturoties mūsu skaistajā kūrortpilsētā Jūrmalā."

Vienīgais koris no Latvijas, kuram līdz šim izdevies izcīnīt prestižo Eiropas Grand Prix, ir jauniešu koris "Kamēr...". Turklāt viņiem tas izdevies trīs reizes: 2004., 2013. un 2019. gadā.

Māris Sirmais, Dziesmu svētku virsdiriģents un kora "Kamēr..." kādreizējais vadītājs: "Man ir grūti iedomāties manas muzikālās dzīves un kora "Kamēr…" māksliniecisko izaugsmi bez izaicinājumiem, ko mums piedāvāja EGP konkursu aplis.

Tas ir pats nozīmīgākais koru mūzikas notikums visā pasaulē, tāpēc esmu ļoti lepns, ka jau no nākamā gada viena no šī konkursa pieturvietām būs tieši Jūrmalā.

Un es noteikti varu apgalvot, ka tik augstu māksliniecisko vispārējo līmeni, pārdzīvojumu un kolektīvu sniegumu, kādu šajos konkursos var piedzīvot gan dalībnieki, gan klausītāji, nav iespējams piedzīvot nekur citur. Tā ir fantastiska iespēja mums, koru lielvalstij, piedzīvot šos iespaidus, lai mācītos, attīstītos, pilnveidotos. Šis ir arī būtiski mūsu komponistiem, lai tiktu radīti jauni skaņdarbi koriem. Manuprāt, šis ir Nr. 1 notikums, kas patiešām pulcē labākos pasaules kolektīvus un mūzikas speciālistus.

Notikums, kurš ir pielīdzināms citu pasaules mākslu lielākajiem "Grand Prix" notikumiem. Tas ir gluži kā Oskars kino žanrā."

Kormūzika ir viena no Latvijas pamatīgākajām tradīcijām, kas ir nozīmīga arī valsts unikālā tēla veidošanā.

Zane Biteniece, LIAA valsts tēla nodaļas vadītāja: "Latvija sevi jau pārliecinoši apliecinājusi pasaulē kā kormūzikas lielvalsts. Šī mūzikas forma ir kļuvusi ne tikai par būtisku mākslas un kultūras, bet arī savstarpējās komunikācijas simbolu. Caur mūsu bagātajām kordziedāšanas tradīcijām, talantīgajiem izpildītājiem un komponistiem mēs stāstām par Latviju pasaulei. Latvijas koru unikālais skanējums uzrunā mūzikas mīļotājus visā pasaulē, tādējādi radot plašāku interesi par mūsu valsti un veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību."

Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss ir ikgadējs starptautisks kormūzikas konkurss, kas jau kopš 2016. gada notiek Jūrmalā. Katru gadu septembra otrajā pusē Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē pulcējas vairāki simti amatieru koru dziedātāju un kormūzikas atbalstītāji no dažādām pasaules valstīm. Konkursa dalībnieki sacenšas gan obligātās, gan brīvās izvēles programmas pusfināla kategorijās, kā arī Grand Prix finālā. Konkursantu sniegumu vērtē starptautiska un profesionāla žūrija. 7. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss notiks 2024. gada 20.-22. septembrī.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu