Vai latvieši ēd veselīgi? Raidījums pēta ģimenes ēdienkarti

Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums ir 76 gadi, sievietēm sasniedzot aptuveni 80 gadus, bet vīriešiem 71 gadu. Šis rādītājs ir sliktāks salīdzinājumā ar Lietuvu, Igauniju un Zviedriju, kur mēs atpaliekam par 13 gadiem.

Vēl būtiskāks rādītājs ir veselīgā mūža ilgums: vīriešiem Latvijā tikai 53 gadi, sievietēm – 54 gadi. 

Galvenās problēmas ietver sirds un asinsvadu slimības, kas izraisa augstu mirstību jau agrā vecumā. Mirstības rādītāji no šīm slimībām Latvijā vecumā līdz 64 gadiem ir trīs reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Sliktie rādītāji ir saistīti arī ar iedzīvotāju paradumiem. Piemēram, salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā cilvēki lieto vairāk alkohola, biežāk smēķē, un mazāk iesaistās fiziskās aktivitātēs. Zviedrijā 55% gan sieviešu, gan vīriešu nedēļā velta vismaz 2,5 stundas fiziskām aktivitātēm, bet Latvijā šis rādītājs ir 25% vīriešiem un 17% sievietēm.

Visbeidzot, veselības rādītāji lielā mērā ir atkarīgi arī no tā, ko cilvēki ēd. "Aizliegtais paņēmiens" ar ekspertu palīdzību veido sarakstu ar pārtikas produktiem, ko Latvijā lieto pārāk daudz vai pārāk maz, neatbilstot veselīga uztura rekomendācijām.

Viens piemērs ir kāda ģimene, kuras ēdienkarti pētīja LTV raidījums: 73 gadus vecā Biruta, 37 gadus vecā Ilze un septiņgadniece Maija. Ģimenes ēšanas paradumi diezgan labi atspoguļo visas Latvijas iedzīvotāju kopējo attieksmi pret ēdienu.

Neveselīgā topa augšgalā – sāls

Latvijā sāls ir tā pārtikas sastāvdaļa, kuru cilvēki lieto pārāk daudz. Augsta sāls koncentrācija kaitē cilvēka asinsrites sistēmai, ar gadiem veicinot paaugstinātu asinsspiedienu. Tas savukārt rada lielāku slodzi sirdij, artērijām, nierēm un smadzenēm.

Ideālā gadījumā cilvēka dienas uzturā sāls devai vajadzētu būt 4–5 gramiem. Tomēr Latvijā patērētais daudzums ir pārāk liels: sievietes lieto aptuveni 8 gramus, vīrieši pat 12 gramus dienā, liecina "Bior" institūta veiktie pētījumi.

Ievērojama daļa šī sāls nāk no veikalā nopirktajiem pārstrādātajiem produktiem, kuros ir augsts sāls saturs, piemēram, gaļas izstrādājumi, čipši, mērces un sieri.

Nākamais – cukurs

Cukurs ir ievērojams enerģijas avots organismam. Tomēr, ja to uzņem pārmērīgi un cilvēks neiztērē visu iegūto enerģiju, tas var radīt problēmas. Pirmkārt, ķermenis sāk uzkrāt lieko svaru, jo pārmērīgs cukura daudzums tiek pārveidots taukos.

Otrkārt, pārmērīgs cukura daudzums var ietekmēt glikozes pārstrādi, radot risku attīstīties cukura diabētam. Turklāt tas var veicināt arī asinsvadu aizsērēšanu un paaugstinātu asinsspiedienu. Tādēļ ir svarīgi uzturēt līdzsvaru starp uzņemto un iztērēto enerģiju.

Ideālā gadījumā dienas laikā ar pārtiku uzņemtais cukura daudzums nedrīkst pārsniegt 50 gramus, bet ideālākais būtu to ierobežot līdz 25 gramiem dienā.

Latvijā nav precīzu datu par cukura patēriņu, taču ir zināms, ka pārmērīgs cukura patēriņš ir kļuvis par nopietnu problēmu. Sabiedrības aptaukošanās, kas novērojama arī Latvijā, norāda uz šo problēmu. Statistikas dati no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) liecina, ka jauniešu vidū aptaukošanās izpaužas izteiktāk puišiem, bet vecāka gadagājuma grupā tas biežāk skat sievietes.

Pārmērīgs cukura daudzums bieži sastopams saldinātos dzērienos un saldās uzkodās, taču cukurs ir sastāvdaļa arī maizē, augļos un dārzeņos.

Arī taukiem pārtikā jāpievērš uzmanība

Tauki ir svarīga uztura sastāvdaļa, tomēr ar to jābūt piesardzīgiem. Ieteicamais tauku daudzums ir līdz 30%, taču mēs pārsniedzam šo normu, uzsvēra "Bior" riska novēršanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte-uztura speciāliste Inese Siksna.

Daudz tauku ir gaļas izstrādājumos, piemēram, desās, cīsiņos un sardelēs. Salīdzinot, svaigā vistas filejā tauku daudzums ir aptuveni astoņas reizes mazāks.

It īpaši jāuzmanās no piesātinātajām taukskābēm, kas ir grūti pārstrādājamas organismā un var veicināt aptaukošanos, paaugstinot sliktā holesterīna līmeni un radot risku asinsvadu aizsērēšanai. Šādas taukskābes ir īpaši daudz sviestā un saldajā krējumā. Šo produktu lietošanai būtu jābūt mērenai un jāpievērš uzmanība tauku kopējam daudzumam diētā.

Gaļa un graudaugi - veselīgi?

Jaunajās Ziemeļvalstu Ministru padomes Ziemeļvalstu uztura rekomendācijās, kuras tika publicētas šoruden, viens no būtiskākajiem ieteikumiem ir samazināt gaļas patēriņu un aizstāt to ar lielāku daudzumu graudaugu un kartupeļu.

Sarkanā gaļa tiek uzskatīta par labu B12 un B6 vitamīnu avotu, kā arī ir bagāta ar A vitamīnu, dzelzi un cinku. Tomēr tajā ir pārāk daudz piesātināto tauku, kas saistīti ar paaugstinātu risku attīstīt zarnu vēzi un sirds-asinsvadu slimības. No otras puses, vistas gaļas patēriņu ieteicams samazināt, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz vidi, lai gan šajā gadījumā veselības risks cilvēkiem nav noteikts.

Šīs rekomendācijas varētu interpretēt kā aicinājumu virzīties veģetārisma virzienā, piedāvājot lielāku uztura daudzveidību ar graudaugiem, pākšaugiem, kartupeļiem, dārzeņiem, augļiem un ogām.

Graudaugos ir daudz olbaltumvielu, ogļhidrātu un maz tauku. Pilngraudu produkti papildus nodrošina šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu.

Šobrīd vidējais Latvijas vīrietis dienā patērē apmēram 380 gramus graudaugu un kartupeļu, sievietes – 270 gramus, kamēr Veselības ministrijas 2020. gadā izdotajos ieteikumos tiek aicināts patērēt aptuveni 550 gramus dienā.

Cik daudz dārzeņu jāapēd dienas laikā

Latvijā ir novērojams nepietiekams dārzeņu patēriņš. Dienas laikā ieteicams uzņemt 200 līdz 300 gramus dārzeņu un augļu, taču Latvijā patērētie apjomi ir mazāki, īpaši ziemā. Piemēram, ziemā vidēji Latvijas vīrieši patērē tikai 73 gramus dārzeņu, savukārt sievietes – 83 gramus.

Lai arī dārzeņi nesatur tik daudz ogļhidrātu vai šķiedrvielu kā graudaugi, tie ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem, kas ir ļoti svarīgi organismam.

Speciālisti īpaši uzsver pākšaugu, piemēram, zirņu un pupu nozīmi veselīgā uzturā.

Bet kā ar zivīm?

Savulaik dēvēti par reņģēdāju tautu, tagad latvieši zivis ēd parāk maz. Latvijā pārtikas patēriņa grozā gaļa un gaļas izstrādājumi ir 5,2 vienības, bet zivis – 1 vienība.