Pedagogiem mūsdienu tehnoloģiju dēļ ik gadu arvien vairāk jāpiepūlas, lai ieinteresētu bērnus lasīt

Sandra Skujiņa par skolotāju strādā jau 27 gadus un atzina, ka ik gadu ir arvien vairāk jāpiepūlas, lai ieinteresētu bērnus lasīt, jo mūsdienās esot daudz alternatīvu - datori, telefoni, sociālie tīkli. Bet tāpat tiekot atrasti dažādi interesanti veidi, lai piesaistītu bērnus lasīšanai. 

"Mēs skolotāji sanācām kopā un domājām, kā iesaistīt arī ģimeni atbildības sadalīšanā par to, ka bērniņam ir jālasa. Mēs esam iestrādājuši tādu tabuliņu dienasgrāmatā, kur katrai dienai ir savs lodziņš, tās ir konkrētas minūtes vai lappušu skaits, bet ka bērniņš tiešām lasa un vecāks ar savu parakstu apliecina, ka viņš ir dzirdējis un redzējis, ka tas bērns lasa," pastāstīja skolotāja. 

1. klases pedagoģe Agita Dembovska atzina, ka kopumā vecāki ar šādu sistēmu esot apmierināti, jo viņiem pašiem atkrītot cīņa ar bērniem. "Sākumā ir grūtāk, bet pēc tam ieietas. Bērni jau ir sapratuši, ka tas ir kā tīrīt zobus - ka ir katru dienu jālasa."

Pēdējos gados palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri šobrīd nesasniedz pat viszemāko lasīšanas līmeni. 

Latvijas Universitātes (LU) izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola pastāstīja, ka līdz šim Latvijai gājis labi - esam bijuši augstās vietās, tomēr 2021. gadā pirmo reizi 20 gadu vēsturē 4. klasei lasītprasmes sasniegumi nokrita līdz 23. vietai. 

Pirmās brīdinājuma zīmes parādījušās jau 2016. gadā, kad pētījumi rādījuši, ka skolēni savam priekam lasa arvien mazāk un saka, ka lasīt ir garlaicīgi. Ozola norādīja, ka ģimene un pirmsskola ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas attīsta bērna prasmes un vēlmi lasīt vēlākajos gados.

"Tas ģimenes agrīnais ieguldījums ir ārkārtīgi svarīgs, un vecā labā priekšā lasīšana ir ļoti spēcīgs faktors," tā pētniece.