Rīgas dome tiesas ceļā vēlas piedzīt Skanstes revitalizācijas projektā zaudētos miljonus

Rīgas dome pasūtījusi jau kārtējo ekspertīzi, lai varētu sagatavot juridisko pamatojumu un vērsties tiesā par vairāku miljonu eiro lieliem zaudējumiem, īstenojot Skanstes revitalizācijas projektu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Aptuvenas aplēses liecina, ka šie zaudējumi varētu būt ne mazāk kā trīs miljoni eiro.

Ja viss notiktu pēc plāna un sākotnējā būvdarbu līguma, Skanstes apkaimē jau gadu būtu pieejamas vairākas jaunas ielas, plašs parks ar dīķiem, kas palīdzētu savākt arī lietusūdeņus, rotaļlaukumiņi bērniem, skeitparks.

Objektā ieguldīti jau desmit miljoni eiro, taču darbi uz priekšu neiet jau otro gadu. Pirms gada bija apņemšanās būvdarbus atsākt, taču tas nenotika. Atvestie koku stādi aizvien stāv pierakti, bet būvlaukumu pārņēmušas nezāles.

"Šī mūsu projekta neveiksmes stāsts sācies, es domāju, ka viņš sākās vienā ziņā arī ar izvēlēto būvnieku, jo sākotnējā cena, kas vinnēja, bija ļoti zema.

Un finansējums pietrūka visu laiku. Un tad tas viss pakāpeniski vēlās ar visām problēmām, kur pēc tam atklājās visa projektēšanas problemātika, pēc tam piesārņojums, sanācija, kas vēl papildus bija," stāsta Rīgas Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale.

Revitalizācijas projektu gatavoja pirms sešiem gadiem, pirmais būvdarbu līgums noslēgts 2020. gada martā.

Tolaik privātais investors domāja par koncertzāles izbūvi šai apkaimē, tādēļ bijis uzdevums apakšzemes komunikācijas ieplānot lielākā dziļumā nekā parasti. Koncertzāles iecere vairs nav aktuāla.

Bet izvēlētie risinājumi izrādījās neatbilstoši purvainajai vietai, un uzbūvētais sāka grimt.

Eksperti prognozēja, ka vietumis sēšanās var būt pat līdz 80 centimetriem. Tādēļ pērn rudenī nolēma problemātiskās vietas atstāt konsolidācijai jeb ļaut grimt, līdz šis process noslēgsies.

Vietas sakārtošana šiem nolūkiem izmaksās ap diviem miljoniem eiro, bet pēc dažiem gadiem apakšzemes cauruļu tīkli un ielas segums tiks likti no jauna. Bet pārējā parkā darbus tika nolemts turpināt.

"Ja parēķina, ka inženiertīklu komunikācijas, kuras mēs nevaram izmantot, ir viens miljons eiro, un arī konsolidācija - tā kā izmaksas šim projektam, lai mēs varētu iekonsolidēt, arī ap diviem miljoniem, tā kā tie jau ir vismaz trīs miljoni eiro, kuri mums ir šobrīd zaudējumu pozīcijā, kuriem tur nevajadzēja būt," saka Rīgas domes deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV).

Precīza zaudējumu summa vēl tiks aprēķināta, lai vērstos tiesā ar piedziņu. Kas vainīgs? Tā kā būvnieks "RR-Eko" norādījis uz projektētāju, bet projektētājs "BRD projekts" - uz būvnieku, dome pasūtījusi vairākas ekspertīzes.

Vispirms būvprojektam. Un nupat izsludināts iepirkums būves ekspertīzei, lai novērtētu izdarīto darbu kvalitāti.

"Šinī brīdī jā, viņi uzskata, ka tā ir būvnieka vaina, būvnieks uzskata, ka projektētāju vaina.

Nu tā mēs te viens uz otru liekam. Acīmredzot, tas būs tiesas darbs visu izšķirt pēc tām ekspertīzēm, pēc ekspertu slēdzieniem, cik katrs ir vainojams pie šīs visas situācijas," saka Ilze Purmale.

Pārējā teritorijā, tostarp parka daļā, darbus jau pērn nolēma atsākt, taču arī tas nenotika.

Izrādījās, ka tobrīd esošais būvnieks netiek pie bankas garantijas. Pēc tam, šopavasar pašvaldība slēgtā konkursā atrada citu – personu apvienību "Novacon industries", bet tās biedrs (LNK Industries) bija iesaistīts būvnieku karteļa lietā, un Konkurences padome pašvaldībai līgumu ieteikusi neslēgt.

Tam sekoja vēl jauns iepirkums, un atrasts jau trešais būvuzņēmējs objektam – ACBR. Tā mātes uzņēmums (A.C.B.) saistīts ar ceļu būves karteli, tomēr šo līgumu atļauts slēgt, pamatojoties uz to, ka te atzīta vaina un strādāts pie uzticības atjaunošanas. Tas viss kopumā aizņēmis vairāk nekā gadu. Šai laikā Skanstē aug nezāles un uzstādītais aprīkojums noveco neizmantots.

"Mēs ielecam, protams, pēdējā vagonā, cerībā, ka tie vagoni tiešām mūs aizvedīs tajā laikā un termiņā.

Ar būvnieku mēs esam preventīvi izrunājuši tās lietas, kā viņi var paspēt. Protams, laiku paņēma arī ne tikai mūsu iepirkums un peripetijas ar iepriekšējo būvnieku, kamēr mēs mierizlīguma rezultātā varējām izrēķināties un norēķināties ar viņu," saka Purmale.

Steiga arī saistīta ar faktu, ka objektam piesaistīta Eiropas fondu nauda, kuru iespējams izmantot tikai līdz gada beigām.

Tā kā ir skaidrs, ka to pilnā apmērā vairs neizdosies izdarīt, ar uzraugiem panākta vienošanās mainīt projekta statusu, kas ļauj to pabeigt līdz nākamā gada oktobrim, nezaudējot jau ieguldīto fondu atbalstu.

Arī šis beigu termiņš ir stingri noteikts. Savukārt darbu pabeigšanai trūkstošie deviņi miljoni eiro būs jāaizņemas. Turklāt, ņemot vērā projekta statusa maiņu, lai Skanstes parku atdzīvinātu un pabeigtu, tagad vajadzīgs arī pozitīvs Rīgas domes balsojums.

"Protams, kolēģiem ir daudz jautājumu. Arī man ir, protams, daudz jautājumu, jo šis ir tāds… Un šis nav jautājums, kur ir izvēle starp labu un sliktu variantu, bet tādu nepatīkamu un ļoti sliktu scenāriju.

Tā ka es domāju, mana pārliecība tomēr būtu, ka ir diezgan bezatbildīgi atstāt to projektu pusceļā, zaudēt Eiropas naudu, atstāt kaut ko nepabeigtu šajā teritorijā, kas Rīgas attīstības plānos ir prioritārā teritorija," uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Par Skanstes projektu domes sēdē lems nākamnedēļ. Projekta kopējās izmaksas šobrīd aplēstas ne vairs 19,5 miljonu eiro apmērā, bet jau 21,5 miljoni.

Turklāt, ja sākotnēji bija paredzēts, ka no visām izmaksām 7,9 miljonus eiro segs no ERAF, tad tagad ir skaidrs, ka pat pie paša veiksmīgākā scenārija vismaz trīs miljonus no plānotā atbalsta nepagūs izmantot. Dome plāno aizņemties deviņus miljonus projekta turpināšanai, ja vien deputāti atbalstīs to.