Kādas iespējas Latvijas mežsaimniekiem piedāvā zinātne

“Mežsaimniecība vienmēr sākas ar zināšanām,” ir pārliecināts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors, mežzinātņu doktors Jurģis Jansons. “Lai vienkārši nocirstu izaugušu mežaudzi, to pārvēršot kubikmetros un naudā, daudz zinātnes nevajag, bieži pietiek tikai ar prasmēm. Taču daudz laika, prāta, darba, pētījumu un eksperimentu ir vajadzīgs, lai jaunās mežaudzes izaudzētu maksimāli vērtīgas.”

Tieši tāpat kā zinātne ietekmē biznesu, tā uzņēmējdarbība – pētniecību. Piemēram, vislielākais kokrūpnieku pieprasījums ir pēc skuju kokiem un bērziem – šobrīd ar tiem arī ir saistīti visvairāk pētījumu, jo tie ir svarīgi mežsaimniekiem jeb koku audzētājiem un pārdevējiem. “Attiecībā uz egļu mežiem nesen ir pabeigta tematiska valsts pētījumu programma, un šogad ceram tādu sākt par priedēm,” stāsta Jansons. 2022. gadā noslēgts sadarbības līgums ar AS "Latvijas Finieris", pievēršoties detālākai bērzu mežu izpētei. Ar saimnieciski nozīmīgajām koku sugām saistītas 10 ilgtermiņa pētījumu programmas sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži", kuru rezultāti ir publiski pieejami.

“Silava” īsteno fundamentālos un lietišķos pētījumus meža selekcijas un ģenētikas, mežkopības, meža fitopatoloģijas un entomoloģijas, meža ekoloģijas, bioenerģijas un medību faunas izpētes jomās. Tiek radītas jaunas, praktiski pielietojamas, zināšanas Latvijas mežu ražības, veselības un kvalitātes paaugstināšanai.

Mežu zinātnei Latvijā ir mērķis – visas meža nozares konkurētspējas palielināšana.

Pēdējos gados strauji attīstās Silavas starptautiskā sadarbība, šobrīd institūts ir vadošais partneris 2 Eiropas Savienības finansētās LIFE programmās – par SEG emisijām no kūdras un piekrastes mežu apsaimniekošanu Salacas upes baseinā. Strauji attīstās klimata viedās (climate-smart) mežsaimniecības virziens, esam sadarbības partneri Eiropas Savienības H2020 pētījumā FORWARDS.

Klimata pārmaiņu novēršanai

Mežsaimnieki visā pasaulē saskaras ar nepieciešamību pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem, novērst meža slimību un kaitēkļu ietekmi, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Mežzinātne spēlē būtisku lomu, piedāvājot inovatīvus risinājumus un tehnoloģijas, kas var ievērojami uzlabot meža īpašumu pārvaldību.

“Mēs visi zinām, ka mežam ir būtiska loma klimata pārmaiņu mazināšanā, nodrošinot oglekļa uzkrājumu augošos kokos un koksnes produktos,” stāsta Jansons. “Taču, lai saprastu norises, lai spētu paskaidrot gan sabiedrībai, gan mežsaimniekiem, ir jāizpēta, kas ar mežu notiek, kā tieši tie piesaista vai, gluži pretēji, atmosfērā emitē siltumnīcefekta gāzes.”

Par to, ka šādi pētījumi ir ārkārtīgi svarīgi Latvijai, liecina tas, ka Meža nozares 2022. gada balvu “Zelta čiekurs” balvu nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” saņēma “Silavas” īstenotais pētījums “SEG emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs”.

“Šķiet, klimata pārmaiņu ierobežošanas vārdā, mežsaimniekiem vajadzētu pakļauties nelielas sabiedrības daļas spiedienam – necirst vecas audzes, sak, lai taču tās aug,” situāciju skaidro Jansons. “Un tomēr zinātne pierāda, ka novecojošas, pāraugušas mežaudzes lēnāk piesaista un uzkrāj siltumnīcas gāzes. Laika periodā starp pieaugušo un pāraugušo audžu stadiju, kas pētījumā skuju kokiem bija vidēji 93 gadi un lapu kokiem vidēji 58 gadi, oglekļa uzkrāšanās mežaudzēs turpinās, kamēr koki ir dzīvi. Tomēr ikgadējais oglekļa uzkrājums ir būtiski mazāks nekā jaunākās, īpaši – skuju koku audzēs. Ja mežsaimniekam ir jautājumi par to, kāds mežs ir labāks klimata pārmaiņu novēršanai – zinātniekiem ir padoms, ko sniegt – audžu saglabāšana, pēc pieaugušas audzes vecuma sasniegšanas, zemes resursu efektīvu izmantošanu oglekļa uzkrājuma maksimizēšanai:

140 gadus veca egļu audze piedāvā 2 reizes mazāku devumu klimata pārmaiņu mazināšanā, salīdzinot ar divām 70 gadus ilgām, pareizi audzētu, mežaudžu apritēm.”

Uz zināšanām balstīta saimniekošana

Koks ir vienīgais reāli atjaunojamais resurss, kurš videi un sabiedrībai draudzīgā veidā var būt pieejams gandrīz bezgalīgi. Taču koksnes audzēšanai jābūt pārdomātai. “Lai mežsaimnieki, esošie vai topošie, varētu papildināt savas zināšanas, LVMI “Silava” mājas lapā par brīvu ir pieejami mežu zinātnieku radītie informācijas materiāli un grāmatas, jo

labas saimniekošanas pamatā vienmēr ir izglītošanās,”

atgādina Jansons.

Kaitēkļi un slimības

Mežzinātnes institūts “Silava’’ katru gadu Latvijā veic Nacionālo mežu monitoringu. Meža monitoringa programma iekļauj 7 aktivitātes – gan informāciju par meža koksnes resursiem, gan vides piesārņojumu un bioloģisko daudzveidību, gan meža kaitēkļiem, slimībām un meža zvēru bojājumiem. Meža biotisko risku monitorings uzsākts 2014. gadā, un laicīgi sniedz prognozes par kādas likstas tuvošanos. 2023. gadā aktuāls bija egļu astoņzobu mizgraužu stāsts – tam laikus sagatavojoties, bija iespējams operatīvi un būtiski atvieglot meža īpašnieku rīcību postījumu mazināšanai.

Meža slimību un kaitēkļu izpēte, balstoties uz jaunākajām atziņām, ļauj meža īpašniekiem veiksmīgi aizsargāt savu mežu.

Zinātniskās metodes ļauj identificēt slimību izcelsmi un izstrādāt efektīvus novēršanas pasākumus. Tādējādi, meža īpašnieki var laicīgi reaģēt un pasargāt savu mežu no potenciāli postošiem faktoriem. Jansons ieteic: “Meža īpašniekiem ir iespēja saņemt mežzinātnieku konsultācijas. Sameklējiet kontaktus institūta mājas lapā. Zvaniet, rakstiet – un mēs visu norunāsim un nokārtosim!”

Stādi un gēnu pētniecība

Latvijas meži tiek mērķtiecīgi atjaunoti ar kvalitatīviem, Latvijā augušiem un pārbaudītiem stādiem. Praksē tas pierāda, ka

mūsdienu mežsaimniecība vairs nav abstrakti vērsta tikai uz aiznākamajām paaudzēm, kad koki izaugs. Labumu no meža visa sabiedrība iegūst drīz un nepārtraukti.

Mežu selekcijas programmā darbi ir saplānoti līdz 2063.gadam, bet izcili labi mežu stādi mums jau ir tagad. Nākotnē tie būs vēl labāki!

Latvijas meža zinātnieki gadu desmitiem strādājuši, tāpēc stādi, no specializētās sēklu plantācijās izaudzētā sēklu materiāla, aug ievērojami labāk, un pieaugušu koku apmērus mežaudzes sasniedz daudz ātrāk. Piemēram, priede cērtamu koku dimensijas sasniedz jau 80–90 gados, un arī koku stumbri ir taisnāki. Tātad – uzņēmējs droši var teikt, ka zinātne palīdzējusi nodrošināt nākotni viņa bērniem.

Kvalitatīvi stādi ļauj ikvienam meža īpašniekam palielināt sava meža nākotnes vērtību pat par 20–30%.

Meži tiek pētīti arī gēnu līmenī. Piemēram, Misas mežā, mežzinātņu doktora Imanta Baumaņa stādītajā priežu audzē, koki sniedzas 40 metru augstumā. “Silavas’’ pētījumu gaitā iegūtie dati par ģenētisko resursu audzēm liecina, ka nav būtiskas ģenētiskās daudzveidības atšķirības starp veciem kokiem un jaunajiem indivīdiem, kurus stādījuši cilvēki. Mūsdienu dati dos iespēju turpmāk salīdzināt selekcijas materiāla un citu parastās priedes audžu daudzveidību.

Lai nodrošinātu ekoloģiski pamatotu, nepārtrauktu un paplašinātu mežsaimniecību, saglabājot meža bioloģisko daudzveidību biotopu un sugu līmeņos, notiek arī meža ekosistēmas struktūras un funkciju pētījumi.

Meža ekosistēmu novērtēšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgs aspekts, ko mežzinātne atbalsta.

Latvijas mežu zinātniekiem un meža īpašniekiem ir jāsadarbojas, jāstrādā kopā, izmantojot jaunās tehnoloģijas un zinātniskās pieejas, lai mūsu valstī veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu mežsaimniecību.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.