LDz vadītājs: jaunās stacijas Bolderājas līnijā varētu tikt izbūvētas nākamgad

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Savukārt, runājot kopumā par pasažieru platformu modernizāciju 48 stacijās un pieturvietās, viņš atzina, ka pašlaik notiek aktīvs būvniecības process, tomēr finansējuma apgūšanai svarīga ir ne tikai celtniecības posmu pabeigšana, bet arī nodošana un pieņemšana ekspluatācijā.

"Ņemot vērā šo otro fāzi pēc darbu pabeigšanas, arī oktobra beigās mēs vēl nevaram runāt par precīziem skaitļiem. Visticamāk, daļa būvdarbu tiks pabeigti tikai 2024.gadā," skaidroja Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka pēc būvnieku prognozēm kopējais modernizēto staciju un pieturvietu skaits 2023.gadā varētu būt ap 20, savukārt atlikušās tiktu pabeigtas līdz 2024.gada vidum.

Tāpat viņš norādīja, ka LDz ir pilnībā atvērts pašvaldību iniciatīvai veidot staciju kā multimodālo punktu, attīstot dažādus stacijā un pie tās esošajā teritorijā pieejamus pakalpojumus.

"Tādējādi pie virknes staciju ir izveidotas "park&ride" stāvvietas, piemēram, Saulkrastu dzelzceļa stacijā ir izvietota arī "Latvijas pasta" nodaļa un tā tālāk. Ar atsevišķām pašvaldībām, piemēram, Cēsīm, mēs strādājam, lai dzelzceļa pasažieriem pieejamās autostāvvietas paplašinātu," teica Pļavnieks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka LDz kopā ar "Autotransporta direkciju" (ATD) un AS "Pasažieru vilciens" (PV) strādā pie pasažieru pārvadāšanas stratēģijas.

"Šī darba ietvaros mēs veiksim jau sistemātiskas sarunas ar pašvaldībām, lai identificētu vajadzību kopumu. Ir tādas stacijas, kur varētu izveidot "park&ride" stāvvietas, bet zeme ir pašvaldības īpašumā. Tādēļ tam viennozīmīgi ir jābūt kopdarbam," piebilda Pļavnieks, norādot, ka tā noteikti ir būtiska sastāvdaļa, lai palielinātu dzelzceļa lomu transporta sistēmā.

Viņš arī uzsvēra, ka ar atsevišķām pašvaldībām LDz strādā, bet līdz šim tas ir noticis, balstoties uz pašvaldības interesi un iniciatīvu, piebilstot, ka pašlaik LDz mērķis ir padarīt šo darbu proaktīvu un sistēmisku.

"Attīstot "park&ride" stāvvietas un citu pasažieru infrastruktūru, tiešs ieguvums ir pasažieriem, kas šīs iespējas var izmantot, un PV, kas ir ar LDz nesaistīts uzņēmums. Bet mēs iegūstam netieši, jo PV, iegūstot vairāk pasažieru un lielākus ieņēmumus, samazinās kopējo dotāciju apjomu dzelzceļa sistēmai, kas ir vajadzīgs no valsts," sacīja Pļavnieks.

Tāpat LDz vadītājs norādīja, ka, ja tas tālāk sekmē to, ka par 10-20% varēs samazināt starppilsētu autobusu reisu skaitu, tad ieguvums no dotāciju samazināšanās būs vēl lielāks.

"Sadarbībai ar pašvaldībām liela loma ir un būs arī ATD. Šis ir būtisks satiksmes politikas veidošanas uzdevums, jo nozarē kopumā pieaug vajadzību apjoms, bet pieejamais finansējums ir ierobežots," uzsvēra Pļavnieks.