Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Žēl, ka Mārtiņš Rītiņš šo nepiedzīvoja." Cilvēki apspriež Mišelina zvaigžņu lietu Latvijā

Raksta foto
Foto: PixelPerfectionStock/Shutterstock

Mišelina zvaigznes beidzot ieradušās Latvijā. Dažiem prieks un svētki, dažiem viss slikti, vēl daži sauc pēc VIDa un audita. Ja runa ir par ēšanu, vienaldzīgo nav!

Dažiem vienkārši – ja mīļotais ēstūzis paliek bez zvaigznes, kam tāda zvaigzne vajadzīga?

Lai nu kā: Latvija ir pasaules gastrokartē. Mums ir Mišelina zvaigznes! Un tie ir svētki!

Daudziem žēl, ka šo brīdi nav piedzīvojis Mārtiņš Rītiņš. Nav obligāti būt bijušam "Vincentā", lai būtu skaidrs, kurš būtu pelnījis pirmo Mišelina zvaigzni Latvijā. Patiesībā jau domās mēs visi to zvaigzni bijām Mārtiņam piešķīruši. 

Daži godīgi atzīst – zvaigžņotie restorāni nav gluži pa ceļam, tomēr – prieks par savējiem. Un par valsti! Par jaunām iespējām.

Iepilināja gan!

Dažiem savukārt kauns, ka nacionālā virtuve "kā bārenīte skuju svārkos pie durvīm klusi mīņājas", kā reiz dziedāja Edgars Liepiņš. Nav mums nacionālo ēdienu Mišelina restorāna – nu nav! Bet te vēl varētu pastrīdēties, kas tad ir tā nacionālā virtuve – te derētu jauns tvitercepiens!

Viena lieta ir Mišelina zvaigznes - bet vēl jau ir arī Mišelina ceļvedis, kurā iekļauti 22 Latvijas restorāni. Un te ir par ko lepoties gan šo restorānu darbiniekiem, gan klientiem, gan tiem, kas dzīvo tai pašā ielā! Lokālpatriotisms gavilē - un ir, par ko! Ne jau katras pilsētas salāti tiek Mišelina ceļvedī! 

Ir nodokļu maksātāji, kuri pa zvaigžņotiem restorāniem nestaigā un nevēlas pirkt nekādas zvaigznes.

Pirmo Mišelina zvaigžņu lietus ir nolijis. "Klope starp buržuāziju un proletariātu" gluži nav notikusi, bet tvitera katliņš vārās! Ir priecīgie, ir dusmīgie, ir tādi, kam žēl un sāpīgi. Un ir arī tādi, kuru dzīvē Mišelina zvaigznes neko nemainīs. Pilnīgi neticami! Bet arī tas jau bija gaidāms.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu