/nginx/o/2021/10/29/14173319t1hc5c5.jpg)
Meži ir Latvijas zaļais zelts, taču par katru apsaimniekoto mežu rūpējas arī saimnieks, kurš tajā ieguldījis savu darbu un naudu. Meža apsaimniekotāju darbu var ietekmēt dažādi faktori. AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Mežkopības izpilddirektors Mārtiņš Gūtmanis stāsta par mežu audzēšanas riskiem un to, kas ikvienam mežu īpašniekam būtu jāņem vērā.
Gūtmanis stāsta, ka meža audzēšana ir saistīta ar daudziem riskiem – pamatā vides riskiem. "Tie ir cieši saistīti ar to, ka daba mainās. Ikdienā sakām, ka klimats mainās. Tas, ka mežs labi pielāgojas klimata pārmaiņām, ir viennozīmīgi. Mainoties klimatam, Latvijā mežs būs. Varbūt citādāks, bet būs. Būtiskākais ir mežkopjiem saprast, kādas ir sagaidāmās klimata izmaiņas. Mežu audzē 40–100 gadus. Tāpēc ir jāsaprot klimata izmaiņas un jāspēj pieņemt pareizos lēmumus, lai riskus mazinātu.
Kad runā par klimata pārmaiņām, pirmie parasti nāk prātā sliktie aspekti. Taču, raugoties no mežkopju skatupunkta, ir arī labas lietas. Veģetācijas periods paliek garāks. Mežs aug ātrāk, kas ir labi. Ja mežkopis ir izvirzījis sasniegt konkrētus parametrus meža audzēšanā, tad, veģetācijas periodam topot garākam, mežu izaudzēs un nozāģēs ātrāk," saka eksperts.
LVM Mežkopības izpilddirektors uzsver, ka arī selekcijas aspekts jāņem vērā. "Latvijā ir labas zināšanas par šo jomu. Stādi, ko stādām mežā, aug ātrāk par tiem, ko konkrētajā platībā iepriekš nozāģējām, un labāk pielāgosies klimata pārmaiņām.
Latvijā postošākais skujkoku audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes.
Mizgrauzis kokiem nodara neatgriezeniskus bojājumus, tas var invadēt ne vien novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet apdraud arī veselus kokus, radot meža īpašniekiem ievērojamus finansiālus zaudējumus.
Pēdējos gados viens no būtiskākajiem riskiem ir kaitēkļi – egļu astoņzobu mizgrauzis. Otrkārt, vēja riski. Augustā gan Dobeles rajonā, gan citviet bija stiprs vējš, kas gāza un lauza kokus. Treškārt, uguns riski.
Ceturtkārt, sausums. Ilgstoši sausuma periodi maijā un jūnijā atstāja būtisku ietekmi uz iestādīto kociņu ieaugšanos. LVMI Silava pētnieki prognozē, ka nākotnē vides riski meža apsaimniekošanā pieaugs,” stāsta Gūtmanis.
Foto: Egļu astoņzobu mizgrauzis
/nginx/o/2023/08/08/15509178t1h6f1f.jpg)
Piektkārt, eksperts uzsver, ka briežu postījumi jaunaudzēs arī ir nopietns risks. "Jauno dzinumu apkodumi un mizas nobrāzumi būtiski ietekmē nākotnes meža vērtību," saka Gūtmanis.
Gūtmanis stāsta, ka mežu ugunsgrēku un sausuma riski nākotnē varētu būt arvien izteiktāki. "Vasaras periodā ilgstoši bezlietus periodi atstās ietekmi uz ugunsdrošību un meža ugunsgrēku riskiem. Tam ir jābūt gataviem. Ja runājam par mežu ugunsgrēkiem, būtiskākais ir domāt par prevenciju, lai mežu ugunsgrēki neizceltos.
Foto: Ugunsgrēka postījumi mežā
/nginx/o/2023/11/27/15744988t1ha012.jpg)
Jau daudzus gadus, tuvojoties ugunsnedrošajam periodam, "Latvijas valsts meži" pastiprināti īsteno komunikācijas kampaņas. 90% meža ugunsgrēku cēloņu ir cilvēku dēļ, tāpēc ir svarīgi informēt un izglītot sabiedrību.
Ja ugunsgrēks tomēr jau ir izcēlies, būtiski ir pēc iespējas agrāk apzināt vietu, kur deg. Tā ir Valsts meža dienesta (VMD) funkcija. "Latvijas valsts meži" būvē un uztur mežu autoceļu tīklu, tas ir ļoti būtiski, lai ugunsdzēsēji arī varētu piekļūt mežam. Tāpat veidojam ūdens ņemšanas tīklu – tas nozīmē, ja izceļas ugunsgrēks, ir skaidri zināms, kur ir pieejama tuvākā ūdens vieta tā dzēšanai. Šie aspekti dod labu rezultātu," stāsta LVM pārstāvis.
Foto: Sausums
/nginx/o/2023/11/27/15744995t1h8a98.jpg)
Statistika liecina, ka 2023. gadā LVM apsaimnieko pusi mežu Latvijā. Ja salīdzina izdegušo platību, tad tikai virs 20% meža ugunsgrēku ir izcēlušies LVM pārvaldītajos mežos, kas liecina, ka prevencijai ir ļoti liela nozīme.
Lai novērstu un ierobežotu meža ugunsgrēku izcelšanos un izplatību, valsts mežos ir ierīkotas mineralizētas joslas un atjaunotas ūdens ņemšanas vietas. LVM darbinieki ir speciāli apmācīti un nodrošināti ar atbilstošu ekipējumu, lai ugunsnelaimes gadījumā VMD varētu palīdzēt to novērst.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Izvietotās brīdinājuma zīmes pie atpūtas vietām un informācijas stendiem atgādina apmeklētājiem par uzmanīgu rīcību ar uguni un sniedz informāciju, kur vērsties pēc palīdzības ugunsnelaimes gadījumā.
Ņemot vērā ugunsgrēku postošās sekas, LVM aicina būt īpaši piesardzīgiem un uzmanīgiem, rīkojoties ar uguni mežā. Arī nevērīgi izmesti atkritumi var kļūt par cēloni ugunsnelaimei vai veicināt liesmu izplatību, jo īpaši, ja tiek izmesti labi degoši priekšmeti.
Saskatot ļaunprātības pazīmes, VMD un LVM vēršas Valsts policijā ar iesniegumu, lai tā savukārt izmeklē negadījumu un sauc vainīgos pie atbildības.
Gūtmanis turpina: "Svarīgi uzsvērt augsto ugunsbīstamību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās piekļuve ir salīdzinoši apgrūtināta. Meklējam pēc iespējas saudzīgākus paņēmienus, kā piekļuvi uzlabot.
Bet, ja ir 10 tūkstoši hektāru lielas īpaši aizsargājamas teritorijas ar apgrūtinātu piekļuvi un izceļas ugunsgrēks, tad situācija var būt skaudra.
Saskaņot rīcības ugunsbīstamības mazināšanai ar atbildīgām organizācijām ir ļoti grūti vai atsevišķos gadījumos neiespējami. Viens ir dabas vērtības, bet otrs ir cilvēka dzīvība un veselība. Šie cilvēki dzīvo arī pie īpaši aizsargājamām dabas teritorijām."
Par LVM rīcības plāniem dažādās situācijās Gūtmanis stāsta: "Lai mazinātu vides riskus, ir pamata aspekts, kas jāzina katram mežkopim, – ja mežaudze ir ražīga, veselīga un noturīga, tad tā labāk spēj pretoties vides riskiem.
Mežkopim jāizvēlas piemērota koku suga atbilstošos apstākļos, savlaicīgi jāretina, lai kokiem ir drukni stumbri un plaši vainagi, jāuztur kārtībā meža meliorācijas sistēmas. Esam uzsākuši izpētes darbu pie pelnu ieneses egļu audzēs uz kūdras augsnēm. Ja koks jūtas labi, tas labāk spēj pretojas kukaiņu uzbrukumam, slimībām, vējam un citiem vides riskiem.
Šodienas rīcība, ja redzam, ka risks ir iestājies – mizgrauzis ir bojājis egļu audzes, svarīgi ir savlaicīgi apzināt bojātās audzes un rīkoties.
/nginx/o/2023/11/27/15744997t1h40a3.jpg)
Mizgraužu bojājumu apzināšanai LVM velta daudz cilvēkresursu, šodien būtisks atbalsts ir droni un meklējam iespēju izmantot attālās izpētes datus.
"Attālās izpētes datos ir lielas iespējas sekot līdzi audžu veselības stāvoklim. Mums neder dati, kuri iegūti reizi 5 vai 7 gados, jo situācija mainās pa nedēļām.
Šobrīd sadarbībā ar somu uzņēmumu mēs testējam attālās izpētes datus, lai secinātu, ka audze ir novājināta, lai saprastu, ka ir jārīkojas. Tas nozīmē, ka pavisam drīz varēsim attālināti novērtēt audzes veselības stāvokli un plānot darbības.
Mizgrauža gadījumā bojātie koki tiek nozāģēti un izvesti no meža. Tādā veidā spējam tirgū pārdot augstvērtīgāku sortimentu un mazinām bojājumus, kas varētu rasties tuvumā esošām egļu audzēm," stāsta Gūtmanis.
Otrkārt, eksperts uzsver, ka LVM plāno savu saimniecisko darbību tā, lai mazinātu mizgrauža bojājumu riskus. "Vasaras periodos plānojam mežizstrādi tā, lai mazinātu un neveicinātu mizgrauža izplatību. Izcirtumos izvietojam arī slazdus, tā spējam daļu mizgraužu noķert, mazinot populāciju un tās ietekmi uz egļu audzēm," viņš saka.
Gūtmanis stāsta, ka ir svarīgi apzināt vides riskus un to, kādi tie varētu būt nākotnē. "Mežkopības darbi šodien jāplāno tā, lai nākotnē vides riskus mazinātu. Tehnoloģijās lielas iespējas ir attālās izpētes datiem un mākslīgam intelektam, kas palīdzēs savlaicīgi prognozēt vides risku iestāšanos un savlaicīgi plānot darbības. Skaidrs, ka pilnībā vides riskus novērst mēs nevaram - pie vēja stipruma 40 m/s koki tiks gāzti un lauzti."
Par to, kādi riski potenciāli varētu būt nākotnē, eksperts saka: "Slimības, ar ko saskaramies, arī ir jauns risks. Varu salīdzināt ar cilvēku, kurš ir fiziski aktīvs, kuram ir labs uzturs, kurš jūtas labi, - rudens periodā to mazāk ietekmē vīrusi. Mežā tāpat – jābūt ražīgām veselīgām un noturīgām mežaudzēm."
Gūtmanis uzsver, ka privātais mežu īpašnieks ir zinošāks nekā pirms, piemēram, 10 gadiem. Vaicājot par to, ko mežsaimniekiem ir svarīgi zināt par riskiem, viņš saka: "Noturīgas mežaudzes ir pamatu pamats, par ko meža īpašniekam ir jādomā un jārūpējas. Latvijas iedzīvotāju mežu īpašumi nav tik lieli, lai nespētu apsekot savu mežu un novērtēt, vai kāds no vides riskiem nav iestājies.
Attiecībā uz egļu astoņzobu mizgrauzi iesaku apsekot 30 un vecākas egļu audzes un, ja koki ir bojāti, operatīvi rīkoties."
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".