Struberga: pārliecināt alianses sabiedrotos par labu Kariņa apstiprināšanai NATO ģenerālsekretāra amatā varētu būt grūti

Viņa atzina, ka Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) pārstāvja paziņojums par bijušā Ministru prezidenta interesi kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu ir "interesants pavērsiens", jo līdz šim galvenokārt izskanējušas spekulācijas par iespējamo Kariņa kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī saistībā ar iespējamām rokādēm Eiropas Komisijā.

LATO ģenerālsekretāres ieskatā, domājot par NATO ģenerālsekretāra kandidatūras izvēli, primāri jāskatās uz spriešanas loģiku organizācijas iekšienē, kam seko kandidāta profesionālās īpašības un pieredze. Tāpat Struberga vērsa uzmanību uz to, ka aizvadītā gada laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējuši vairāki iespējamo kandidātu vārdi.

"Skatoties uz aktuālo situāciju, patlaban ir divi citi kandidāti, kas varētu pretendēt uz šo amatu. Tas ir Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Pēc Kallasas ģimenes iesaistes biznesā ar Krieviju varbūtība, ka viņu ievēlēs, ir mazinājusies," pauda Struberga.

Viņas ieskatā, kandidātus uz šo amatu varētu izvirzīt, ņemot vērā kandidāta pieredzi un valstisko piederību. Struberga atzīmē, ka šajā aspektā potenciālie kandidāti no vairākām valstīm dažādu iemeslu dēļ "automātiski atkrīt", taču tās nav Baltijas valstis.

LATO ģenerālsekretāre atgādināja, ka jebkura kandidāta ievēlēšanai būs nepieciešams NATO dalībvalstu pilns atbalsts, tāpēc kandidātiem no Baltijas valstīm varētu būt izaicinoši šādu atbalstu iegūt. Struberga skaidroja, ka tas saistīts gan ar citu NATO dalībvalstu skatījumu uz karu Ukrainā, gan uz Eiropas iesaisti, gan uz virzienu, kā veidot attiecības ar Krieviju.

"Ja runājam par attiecībām ar Krieviju, tradicionāli Baltijas valstu līderu virzienā paustas nepamatotas bažas par radikālāku nostāju, nekā varētu vēlēties citi atsevišķi eiropieši. Turklāt Kallasas gadījums radījis papildu jautājumus par dubultajiem standartiem," sacīja Struberga.

Viņa aicināja ņemt vērā, ka, pirms tika pagarināts līdzšinējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš līdz nākamā gada oktobrim, notika diskusijas par NATO vadības uzticēšanu sievietei. Pēc LATO ģenerālsekretāres paustā, patlaban nav skaidrs, vai šīs diskusijas joprojām ir aktuālas.

"Ja šis jautājums būs aktuāls, tas vērtējams pozitīvi un sniegtu pareizos signālus par NATO prioritātēm. Manuprāt, starp Latvijas sievietēm-līderēm varētu ierindot Baibu Braži, kas veiksmīgi strādājusi NATO ģenerālsekretāra vietnieces amatā. Braže sevi parādījusi kā augsta līmeņa profesionāli. Pavisam cits jautājums ir par to, kas iekļaujas karjeras loģikā un valstu pārstāvniecības loģikā," pauda Struberga.

Jau ziņots, ka Kariņš paudis gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu, svētdien, 19.novembrī, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai," aģentūra "Bloomberg" citē paziņojumu, ko tā saņēmusi no Kariņa preses pārstāvja.

Paziņojumā teikts, ka Kariņš varētu piedāvāt "sniegt ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītiem panākumiem kā starptautiskās vienprātības veidotājam".

"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".

Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra pilnvaras šajā amatā beigsies 2024.gada 1.oktobrī.