Arī viņa pati vēlas kļūt par asinsdonori, taču visi līdzšinējie mēģinājumi bijuši nesekmīgi, jo kādas no indikācijām liegušas to darīt, piemēram, nepietiekams svars. “Ļoti aktīvs asinsdonors ir mans tētis. Pati strādāju personālvadībā, tāpēc caur dažādām kampaņām mēģinu uzrunāt kolēģus nodot asinis. Manuprāt, asins nodošana ir mazs ieguldījums, bet ar ļoti lielu pievienoto vērtību – dzīvības vērtību. Iespējams, daļā sabiedrības ir vēl daudz nezināmā par šo procesu un tāpēc rodas bailes, stereotipi, maldīgi pieņēmumi. Iedrošinājuma stāsti varbūt šo donoru kustību varētu veicināt,” uzskata Anastasija.
Asinis ir viela, ko zinātne vēl nespēj aizstāt, tādēļ ikviens cilvēks, kurš ārstējas Latvijas slimnīcās vai kuram nepieciešams veikt operāciju, ir atkarīgs no asinsdonoru aktivitātes un atsaucības. Katru dienu valstī tiek izsniegtas vidēji 140 eritrocītu masas devas. Latvijā asinis viena gada laikā ziedo aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, bet kopējais donoru skaits ir aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Sabiedrībai novecojot, samazinās arī potenciālo asins donoru loks. Donoru vidējais vecums Latvijā pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par trīs gadiem: 2021. gadā tas bija 36,93 gadi, šogad – 38,35 gadi.
Pērn tikai katrs piektais asinsdonors bija vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tāpēc jo īpaši tieši gados jaunos cilvēkus Valsts asinsdonoru centrs grib pamudināt pievienoties asinsdonoru kustībai. “Supervaronis? Jā! Ikviens no mums!” – iedrošina Valsts asinsdonoru centrs.