Eksperti: mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem piedzīvoja augstāku pārtikas cenu inflāciju

Ekonomisti atgādina, ka 2022. un 2023.gadā cenas daudzviet pasaulē pieauga daudzus gadus nepieredzēti straujā tempā. Tomēr bija manāmas atšķirības starp dažādām precēm un pakalpojumiem, kā arī starp valstīm. Eiropas Savienībā (ES) ar vienu no augstākajiem inflācijas tempiem saskārās Baltijas valstis, tostarp Latvija.

Latvijas, tāpat kā vairuma citu dalībvalstu, galvenos inflācijas rādītājus lielā mērā noteica enerģijas un pārtikas cenu kāpums, tomēr dažādas mājsaimniecības inflāciju var izjust ļoti atšķirīgi. Statistiķu aprēķinātais vidējais inflācijas skaitlis valstī vai ES ir noderīgs pārmaiņas ekonomikā raksturojošs rādītājs, taču katras mājsaimniecības patēriņš un tam nepieciešamie izdevumi atšķiras.

Latvijā dzīvojošu divu bērnu ģimeni, kas lielāko daļu ienākumu tērē tādām pamatvajadzībām kā apkure, elektrība un pārtika, tas ir, ģimeni ar zemiem ienākumiem, cenu kāpums skāra daudz spēcīgāk nekā, piemēram, Madridē dzīvojošu pārtikušu pāri darbspējas vecumā, raksta ekonomisti.

Pat ja šis pāris dzīvo lielākā dzīvoklī un kopumā par elektrību un pārtiku samaksā vairāk, šie tēriņi, visticamāk, veido mazāku daļu no viņu budžeta, un jebkurš šādu izdevumu pieaugums ir mazāk pamanāms.

Viņi savus izdevumus var samazināt, pārejot no dārgiem zīmoliem uz parastajiem, var arī saglabāt iepriekšējo patēriņu, izmantojot savus uzkrājumus, - tā ir brīvība, kas maznodrošinātai ģimenei ir maz iespējama.

Ekonomisti norāda, ka ir svarīgi izmērīt inflācijas atšķirības starp turīgajiem un trūcīgajiem, jo tas ļauj labāk izprast sociālo nevienlīdzību un izstrādāt mērķētus atbalsta mehānismus.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) analīzē atklāts, ka 2022.gada septembrī faktiskā gada inflācija zemākajai ienākumu kvintilei par aptuveni diviem procentpunktiem pārsniedza augstākās kvintiles līmeni, proti, cenu pieauguma temps vismazāk pelnošajiem bija vidēji par diviem procentpunktiem augstāks nekā visvairāk pelnošajiem.

Šī atšķirība bija lielākā kopš 2006.gada, pretstatā gandrīz nulles starpībai, kas bija novērota 2010.gadu zemās inflācijas posmā. Starpības kāpumu galvenokārt noteica enerģijas un pārtikas cenas.

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka pandēmijas laikā Latvijā būtiski pieauga iepirkšanās tiešsaistē. Monitoringa un izpētes nolūkos Latvijas Banka 2021.gadā sāka vākt cenu datus no diviem lielākajiem pārtikas tirgotājiem, izmantojot to izveidotos e-veikalus.

Šie dati nerāda, ko katrs pērk, bet rāda daudzu produktu ikdienas cenu izmaiņas. Katru mēnesi ekonomisti koncentrējās uz 10% augstāko un 10% zemāko cenu katrā kategorijā. Kā sākumpunktu ekonomisti izmantoja pirmo mēnesi, par kuru bija pieejami dati - 2021.gada martu.

Pētījumā ekonomisti secinājuši, ka gan lētās, gan dārgās preces 2022.gadā pakāpeniski kļuva būtiski dārgākas, cenām palielinoties vismaz par 30%, salīdzinot ar bāzes cenu. Lēto preču cenas maksimumu sasniedza 2023.gada martā, bet dārgo - tā paša gada janvārī.

Tāpat tika secināts, ka sākotnējām cenām ir nozīme inflācijas kontekstā. Līdz 2023.gada martam dārgākās cenas bija pieaugušas par 33%, bet lētākās - par 53%, kas ir 20 procentpunktu starpība. Pēc šī augstākā punkta lētāko produktu cenas sāka kristies, bet dārgāko preču cenas kopumā palika nemainīgas. Tādējādi 2023.gada martā tika sasniegta izteikta "kalna virsotne" lētākajām precēm.

Ekonomisti skaidro, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka cilvēkiem, kuri iegādājas dārgas preces, ir vairāk alternatīvu. Ja viņu iecienītākā dārgā prece kļūst pārāk dārga, viņi var pāriet uz kaut ko lētāku. Savukārt tiem, kas jau tā pērk pašu lētāko, izvēles nav.

Tas nozīmē, ka veikali var drošāk paaugstināt cenas lētākajām precēm, zinot, ka pieprasījums pēc tām saglabāsies. Vēl viens iemesls varētu būt saistīts ar peļņas maržām. Ja veikalu peļņas daļa ir augstāka, pārdodot dārgas preces, tiem nav tik daudz jāpaaugstina cenas, lai saglabātu peļņu absolūtā izteiksmē, kad izmaksas pieaug.

Ekonomisti uzsver, ka šis skaidrojums tomēr liktu mazumtirgotājiem upurēt daļu no relatīvās peļņas (maržas), ko noteikti nevar izslēgt, ņemot vērā straujo inflāciju un būtisko cenu konkurenci starp lielveikaliem. Tāpat šo teoriju var izmantot, lai izskaidrotu to, kāpēc dārgām precēm cenas nav samazinājušās - šobrīd mazumtirgotāji, iespējams, mēģina atgūt toreiz zaudēto maržu.

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka viņi ir izvirzījuši dažus pieņēmumus, lai salīdzinātu, kā inflācija var ietekmēt mājsaimniecības ar dažādiem ienākumu līmeņiem.

Tostarp pieņemts, ka mājsaimniecības, kurām ir vairāk naudas, iegādājas dārgākas alternatīvas visiem produktiem, piemēram, vīnam, sviestam un pienam, lai gan patiesībā turīga ģimene var pirkt parasto pienu vai varbūt vispār iztikt bez tā.

Turklāt ekonomisti pieņēma, ka ikvienai kategorijai ir vienāda nozīme pārtikas preču tēriņos, kas tā, visticamāk, nav.

Ekonomisti arī neierēķina, ka cilvēki var pāriet uz lētākām precēm, ja viņu ierasti izvēlētais produkts pārāk sadārdzinās. Tomēr pētījuma mērķis bija salīdzināt vidējo zemu un augstu ienākumu ģimeni, tāpēc apzināti tika izlīdzinātas iespējamās atšķirības.

Ekonomisti ir pārliecinājušies, ka pētījuma rezultātus nenosaka viena vai divas kategorijas ar milzīgām inflācijas atšķirībām. Iespēja pāriet uz lētākiem produktiem ir tikai tiem, kas jau sākumā nepērk lētākās preces, tas ir, turīgajiem. Tādējādi tas varētu tikai palielināt faktiskās inflācijas starpību.

Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka pārtikas cenas var pieaugt straujāk tiem, kas pelna mazāk, salīdzinot ar tiem, kas pelna vairāk. Tā kā mazāk pārtikušās mājsaimniecības pārtikai atvēl lielāku ienākumu daļu, tās inflācijas ietekmi izjūt divkārt - gan caur izdevumu sadalījumu, gan caur cenām. Ekonomisti raksta, ka oficiālie inflācijas rādītāji var maskēt būtiskas atšķirības tēriņu struktūrā un dzīves dārdzības izmaiņās, ar kurām saskaras mājsaimniecības ar atšķirīgu ienākumu līmeni, it īpaši augstas inflācijas periodos.