Augstākajā tiesā vērtēs Ušakova atlaišanu no Rīgas mēra amata

Gan Administratīvā rajona tiesa, gan vēlāk Administratīvā apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta Ušakova lūgumu atzīt par prettiesisku toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par viņa atstādināšanu.

Ušakovs pārsūdzēja arī apgabaltiesas lēmumu, un tagad lietu izskatīs Augstākā tiesa.

Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas un pareizi tās interpretējusi. Līdz ar to apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka Ušakovam ir atšķirīgs viedoklis par lietas faktisko apstākļu novērtējumu un piemērojamo tiesību normu interpretāciju, kā arī uz tā pamata izdarītajiem secinājumiem. Taču tas, ka viņš nepiekrīt tiesas konstatētajam un tiesas izdarītajiem secinājumiem un argumentācijai, nenozīmē, ka šie secinājumi ir nepareizi un kļūdaini vai ka lieta šajā daļā izskatīta neobjektīvi.

Apelācijas instance norādīja, ka ieguldījumu veikšana pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pašu kapitālā, nepalielinot pamatkapitālu, bijusi prettiesiska. Turklāt šādas nepareizas finanšu uzskaites rezultātā nevar gūt pārliecību par budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Turklāt lēmums par ieguldījumu veikšanu pēc savas būtības nevar būt tikai politisks lēmums. Ušakovs gan kā "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāja pārstāvis, gan kā domes priekšsēdētājs bija atbildīgs par normatīvajiem aktiem neatbilstošu pašvaldības mantas samazinājumu, secinājusi apgabaltiesa.

Jau ziņots, ka Pūce rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas izdeva 2019.2gada 5.aprīlī. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.

Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz "Rīgas satiksmes" finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma "Par grāmatvedību", likuma "Par budžetu un finanšu vadību", kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" normas.