Zviedrijas valdība pirms nedēļas nolēma, ka pieteiks savas valsts kandidatūru ziemas olimpiskajām spēlēm 2030.gadā. Kā partneris zviedriem varētu startēt arī Latvija. Pie mums notiktu bobsleja, kamaniņu un skeletona sacensības Siguldas trasē. Un vēl arēnā Rīgā plānots hokejs vai arī šorttreks, vēsta "Nekā personīga".
Zviedrija par Siguldas trases īri olimpisko spēļu laikā varētu maksāt 5-7 miljonus
Olimpiādes rīkošana ierasti nozīmējusi milzīgus izdevumus un jaunu objegtu būvēšanu. Pēdējos gados pēc vietējo referendumu rīkošanas, no olimpisko spēļu rīkošanas atteikušās daudzas par Latviju kretni turīgākas valstis.
Cik mūsu budžetam šāds elitārs sporta pasākums varētu izmaksāt, atbildīgie pateikt nevar. Bet mums jau līdz šī mēneša beigām būtu jāsniedz sava atbilde, vai 2030.gadā spēļu rīkošanā piedalīsimies.
Jau 2018. gadā Zviedrija kopā ar Latviju cīnījās par iespēju organizēt 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles. Sporta funkcionāri un Valdība solīja, ka pie mums brauks tūristu tūkstoši, reklamēsim valsti starptautiski.
Pārbūvēsim bobsleja un kamaniņu trasi, Sigulda iegūs infrastruktūru, dzīvokļu mājas, kam varēs piemērot olimpisko ciematiņu.
Tomēr Starptautiskā komiteja lēma, ka spēles jārīko Itālijai. Bet šobrīd Latvijai radusies otra iespēja. Stokholmai renes sporta veidu trases nav, to būvēt no jauna ir ļoti dārgi, tāpēc zviedri skatās Latvijas virzienā.
Dainis Dukurs pirms pieciem gadiem bija starp Siguldas kandidatūras virzītājiem un aktīviem olimpiskās idejas lobijiem Latvijā un starptautiski. Bet šobrīd par ieceri spēles rīkot 2030. gadā ir ļoti skeptisks.
Eiropā un Tuvajos austrumos plosās karš, mūsu reģionā ir smaga ekonomiskā situācija. Latvijā lielākas algas prasa skolotāji, mediķi un ugunsdzēsēji. Turklāt bobsleja un kamaniņu ziedu laiki esot aiz muguras. Tāpēc trases rekonstrukcijā ieguldīt vismaz 58 miljonus, lai atbalstītu sporta veidu, kur no Latvijas veiksmīgi startē nu jau vairs pāris sportisti, nav finansiāli gudrs lēmums.
Bijušais Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs saka: "Te jābūt attīstītam pašu sportam. Šonedēļ sākas Pasaules kauss pasaulē jaunākajā trasē Ķīnā. Ziniet, cik dalībnieku? 17 meitenes skeletonā, 24 čaļi, 11 bobslejs, un sieviešu bobslejs nulle. 11 dalībnieki, divi no tiem no Latvijas, tātad vēl kopā sešas valstis ir ieradušās uz Pasaules kausa posma pirmo. Jaunākajā pasaules trasē.
Tad mums arī jādomā, kas notiks pēc tam, kā mēs viņu noslogosim. Paralēli jāiet šiem visiem sporta veidiem, kas šeit trenējās - kamanām, bobslejam, skeletonam. Skeletons ir uz "skuju takas". Protams, ka viesnīcniekiem būs labi, ka pie viņiem dzīvos tajā laikā, un protams, ka tiem, kas strādā uzņēmējdarbībā - ēdināšana, arī tiem būs labi. Arī auto īrē. Bet vai tie ieņēmumi atsitīs izdevumus, šaubos."
Zviedrija ilgi vilcinājās un tikai šonedēļ paziņoja, ka patiešām ir gatava kandidēt uz 2030.gada spēļu rīkošanu. Bet Latvijas puse ar Stokholmu par to runā jau no šī gada sākuma. Kā saka par sportu atbildīgā ministre - Latvijai nav pat aptuvenu aprēķinu, cik mums šis lēmums varētu izmaksāt.
Latvijas olimpiskā komiteja apgalvo, ka Zviedrijas plāns ir tērēt pēc iespējas mazāk jaunu būvju celtniecībai. Maksimāli dzīvošanai un sportošanai izmantot infrastruktūru, kas jau ir gatava. Vai arī būvēt tādu, ko vēlāk būtu iespējams izmantot savām vajadzibām.
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks komentē: "Varētu teikt, ka nedēļas laikā ir tikai tā konkrēti iezīmējies par to, kad viņi, pirmkārt, iet uz priekšu ar to. Un, otrkārt, ka mums pamazām ir jāsniedz pretī jau konkrēti aprēķini. Un tā, protams, beigu galā arī būs Latvijas izšķiršanās par to, vai mums, pirmkārt, šāds pasākums interesē. Otrkārt, vai tas būtu arī ilgtermiņā ekonomiski izdevīgi."
Siguldas pašvaldība jau pirms iepriekšējās kandidēšanas olimpisko spēļu rīkošanai iegādājusies zemi, kur plānots būvēt dzīvokļu ēkas.
Tas tikšot darīt pēc publiskās-privātās partnerības principa, piesaistot būvkompāniju, kas tad tālāk nodarbotos ar ēku attīstīšanu un nodošanu iedzīvotājiem. Domes priekšsēdētāja norāda - viņa skaidri saprot, ka šādu sacensību rīkošana ir principā vienīgā iespēja atrast naudu, lai bobsleja trasi renovētu.
Dainis Dukurs atceras, ka savulaik Siguldas trasē par tās pārbūvi pastiprināti interesējušās būvniecības kompānijas, kas bija arī tur notiekošo sporta veidu lieli sponsori. Dukurs saņēmis arī nepārprotamas norādes, kā iepirkumu specifikācija būtu jāpiemēro konkrētu firmu prasībām.Dukurs no tā atteicies.
Šobrīd bobsleja trase nodota Izglītības ministrijas kapitālsabiedrībai SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs", ko pārvalda valde divu personu sastāvā. Un tās lēmums par pārbūvi Siguldas trasē būs izšķirošs.