Napoleona Bonaparta slavenā divstūrene pārdota izsolē par 1,9 miljoniem eiro

Kā saka vēsturnieki, melnā divstūrene, kas mūsdienās kļuvusi par modes ikonu, vienmēr bijusi daļa no Napoleona tēla. Melno filcētas bebrādas cepuri ar diviem smailiem galiem franču karavadonis valkājis ne tā kā visi. Kaujā dodoties, melno divstūreni viņš valkājis sāniski – ar smailajiem galiem uz sāniem, paralēli pleciem. Savukārt lielākā daļa virsnieku valkāja cepures klasiskajā variantā - perpendikulāri pleciem. Tādējādi kaujas laukā Napoleons uzreiz bijis pamanāms un atpazīstams.

Kā liecina gleznas un skulptūras, kurās iemūžināts Francijas imperators, arī pilīs un buduāros Napoleons parasti bijis redzams ar cepuri – dažreiz tā viņam bijusi galvā viņa īpašajā stilā, dažreiz rokās, dažreiz nomesta zemē pie viņa kājām. Cepuri viņš – jāteic, visai tālredzīgi – acīmredzami bija izvēlējies kā vienu savām atpazīstamības zīmēm.

Vēsturnieki izpētījuši, ka savas valdīšanas un karošanas laikā Napoleons novalkājis apmēram 120 cepures ar aptuveno ātrumu četras cepures gadā. Katru cepuri pirms tam ievalkājis sulainis.

Tiek lēsts, ka saglabājušās 19 divstūrenes no Napoleona cepuru kolekcijas. Lielākā daļa no tām atrodas muzejos, dažas – privātkolekcijās.

Parīzes izsolē pārdotajai cepurei esot nevainojama izcelsme, tā kopš 19. gadsimta piederot vienai un tai pašai ģimenei. Konkrēto cepuri vēl īpašāku padara tas, ka tai ir kokarde, ko Napoleons piestiprinājis pie cepures 1815. gadā, šķērsojot Vidusjūru, kad atgriezās no trimdas Elbā uz Antibu, kur viņš vēl piedzīvoja īsu atgriešanos pie varas.

Izsolē pārdota arī sudraba plāksne, kas nolaupīta no Napoleona karietēm pēc viņa slavenās sakāves Vaterlo 1815. gadā, un koka futrālis ar skuvekļiem, sudraba zobu suku, šķērēm un citām Napoleona mantām.

Napoleona divstūrenes pircējs savu personību vēlējies paturēt noslēpumā.