Rinkēviča priekšlikums par valsts noslēpuma pielaidi mēriem - iesaistīto pušu redzējums

Valsts apdraudējuma apstākļos ļoti nozīmīga ir arī efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, tādēļ pašvaldību vadībai jābūt spējai iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku veiktām apdraudējuma analīzēm. Arī darbam pie noteiktiem civilās aizsardzības aspektiem nepieciešama pieejas tiesības valsts noslēpumam.

Šāds īsumā ir Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pamatojums iecerētajiem grozījumiem, ar ko iepazīstināta tika arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Organizācija, kuras sastāvā ir 41 pašvaldība, par ieceri runā atturīgi, jo daudz kas vēl neesot skaidrs. "Protams, jautājums, vai valsts to drīkst darīt un pieņemt šādu lēmumu – droši vien, ka drīkst darīt. Jāvērtē, kā tas ir Eiropas Padomē.

Manuprāt, šobrīd vismaz man nav informācija, ka vēl kādā valstī tas būtu šādi noteikts. Nav šāda informācija. Bet es domāju, ka tajā brīdī, kad Saeima sāks strādāt pie šī priekšlikuma, tad mēs analizēsim, vērtēsim un izteiksim to viedokli, kādam jābūt, lai nākotnē tas vai nu varētu tikt ieviest, vai nu nē," saka LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Raidījumam zināms, ka daudz kareivīgāka nostāja bija mazskaitlīgākai, taču tāpat visai ietekmīgai biedrībai – Latvijas Lielo pilsētu asociācijai (LLPA). Atklāti runāt par iecerētajiem grozījumiem lielo pilsētu mēri gan neraujas.

Piemēram, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš šonedēļ preses konferencē 11 minūtes teorētiski sprieda par to, kādas grūtības būtu ar šādas normas piemērošanu, bet beigās paziņoja, ka neesot par ko diskutēt, kamēr nav redzēta konkrēta redakcija.

Savukārt Valmieras domes priekšsēdētājs un šobrīd arī LLPA prezidents Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") īsziņā raidījumam pauda, ka šobrīd atturēsies no komentāriem. Arī Ventspils mērs Jānis Vītoliņš, nejauši sastapts Rīgā, kameras priekšā interviju sniegt negribēja, tomēr rakstiski informēja raidījumu, ka pēc diskusijas, kas notika pēc Rinkēviča iniciatīvas publiskošanas, LLPA nosūtīja prezidentam vēstuli ar precizējošiem jautājumiem par tās mērķiem un priekšlikumu satikties, lai to izrunātu.

Atklātāks gan ir kopš novembra sākuma no amata atstādinātais Rēzeknes mērs, partijas "Kopā Latvijai" līderis Aleksandrs Bartaševičs. Viņš apgalvo, ka, 14 gadus ilgajā pašvaldības vadīšanas pieredzē viņam nekad neesot bijusi vajadzība iepazīties ar slepeniem dokumentiem.

"Tas nozīmē, ka reālas, faktiskas vajadzības šim ierobežojumam nav. Un, ja nav – nākamais secinājums. Priekš kam tas tiek darīts? Nu acīmredzami turpināt tās politiskās spēlītes ap pašvaldībām.

Vienkārši, kā tas bija ar vairākiem ministriem – izsist spēcīgus vadītājus no konkurences. Un tas ir galvenais mērķis. Un prezidents par to arī zina, un es domāju, ka viņš, kā teikt, ir arī viens no komandas biedriem, kas šo normu bīda uz priekšu," secina politiķis. Vaicāts, vai iniciatīva varētu būt tapusi arī viņa dēļ, Bartaševičs aicina aptaujāt citus pašvaldību vadītājus – viņi atbildēšot to pašu.

Publiskajā telpā Rēzeknes mēra paustajai ļoti līdzīgu pozīciju pauž politiski it kā pretējā flangā esošais Ogres mērs un Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Egils Helmanis. Viņš iniciatīvai veltījis pagaru "Facebook" ierakstu: "Mēs esam pieredzējuši, ka pielaide valsts noslēpumam ir bijusi politisks instruments, ar kura palīdzību tiek kontrolēta valdošajiem nevēlamu cilvēku nokļūšana amatos.

Manās sajūtās – šis priekšlikums ir tēmēts tieši šādām vajadzībām! (..) Pēc būtības šādas normas ieviešana nozīmētu, ka pašvaldību vēlēšanās ievēlētus iedzīvotāju pārstāvjus amatā apstiprinātu anonīms un šaurs speciālo dienestu amatpersonu loks. Nešaubos, ka šādu ieroci mani politiskie oponenti nekavētos izmantot pret mani."

Raidījumam zināms, ka bažīgi kuluāru diskusijās bijuši arī Valmieras mērs Baiks un Ventspils mērs Vītoliņš – jo šis būšot pie varas esošu partiju vai politiķu grupas instruments, kā uz aizdomu pamata no amata atcelt vēlētas amatpersonas.

Piebalsoja ne tikai Helmanis un Bartaševičs, bet arī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS). Te jāatgādina, ka Sproģe iepriekš bija vietniece pēc notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās domnieka mandātu zaudējušajam Gatim Truksnim, Vītoliņš ilgus gadus bija vicemērs tagad divās instancēs notiesājošu spriedumu saņēmušajam Aivaram Lembergam, bet pret Baiku pašu šobrīd ir uzsākts kriminālprocess.

Rīgas pilī apstiprina, ka LLPA vēstule ir saņemta, bet tās saturu līdz iniciatīvas iesniegšanai Saeimā prezidenta kanceleja nekomentēs. To, ka vairāku mēru bažas gan kuluāros, gan publiskajā telpā viņš ir pamanījis, Rinkēvičs neslēpj: "Es domāju, ka šeit tas satraukums varbūt man tiešām līdz galam ir nesaprotams vienam otram cilvēkam. Jo es tiešām domāju, ka ir ļoti dīvaini uzklausīt viedokli, ka "man noteikti nebūs pielaides", kamēr šis pielaides process vispār nav sākts.

Man ir mazliet dīvaini klausīties šādu argumentāciju nu jau otro gadu, kopš Ukrainā notiek karš, kad mēs saprotam ļoti daudzus darbus, kas mums ir jādara. Mēs saprotam, ka faktiski liela virkne jautājumu tiešām būs jālemj pašvaldībām."

Rinkēvičs uzsver, ka izskanējušās pašvaldību pārstāvju bažas viņu neatturēs iesniegt iniciatīvu Saeimā, jo tas, viņaprāt, esot pareizs un pat novēlots solis. Prezidents arī atgādina, ka pielaides nepiešķiršanu vai anulēšanu ir iespējams pārsūdzēt, turklāt galavārds šai procesā ir tiesai.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) prezidenta ieceri atbalsta un apgalvo, ka apvienības biedrs Baiks viņām ar savām bažām vēl nav zvanījis.

Gan jau arī Valmieras mērs sapratīšot, ka grozījumi ir jāatbalsta, prognozē Latkovskis: "Pašvaldību vadītājiem, to vietniekiem vai izpilddirektoriem, kuri tieši strādās ar šiem jautājumiem un strādā ar civilo aizsardzību un tagad arī ar šo militāro sadaļu, ir manā skatījumā obligāti nepieciešams saņemt šo pielaidi valsts noslēpumam.

Situācija ir mainījusies. To jebkurš redz, kas kaut reizi skatās ziņas televīzijā, Mēs dzīvojam tādā reģionā, kur mums kaimiņš apdraud citus kaimiņus."

Plaši pašvaldībās pārstāvēta, tai skaitā arī mēru un vicemēru līmenī, ir koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimas frakcijas sastāvā ir arī trīs deputāti no partijas "Latvijai un Ventspilij", kurā ir gan Ventspils tagadējais, gan bijušais mērs un visi vicemēri. ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis prezidenta ieceri gan sliecas atbalstīt: "Jāsaprot, ka pēc būtības pašvaldību vadītājiem jau ir saskare ar sensitīvo informāciju, un tad mums ir jāsaprot, par kādu līmeni mēs runājam – vai tā ir NATO pielaide, augstākā līmeņa, zemākā līmeņa.

Tā kā šī diskusija vēl iztrūkst. Mēs arī noteikti vēl iekšēji ar saviem pašvaldību vadītājiem par šo runāsim, pārrunāsim, kur ir bažas, kas ir stiprās puses, jo, kā jau teicu, faktiski šobrīd pašvaldību vadītāji jau strādā ar sensitīvo informāciju."

Daudzviet pašvaldībās pie varas ir arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas Apvienotā saraksta ietvaros Saeimā gan ir nonākusi opozīcijā.

Partijas vadītājs un bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns apgalvo, ka LRA iekšienē par prezidenta ieceri esot izpratne un tai esot visas partijas atbalsts: "Es šo jautājumu biju licis dienaskārtībā Latvijas Reģionu apvienības valdē uzreiz pēc manas vizītes Ukrainā, jo Ukrainas pieredze pierādīja to, ka stundā "X", kad ir apdraudēta valsts drošība, izšķiroša loma ir valstij lojāliem, uzticamiem pašvaldību vadītājiem.

Tieši pašvaldību rīcība šajā brīdī gan civilās aizsardzības jomā, gan citos jautājumos ir izšķiroši svarīga."

Savukārt pret prezidenti ieceri kritiskā Ogres mēra Helmaņa pārstāvētās NA vadītājs Raivis Dzintars stāsta, ka partijā dominē atbalsts principam, lai civilās un militārās sadarbības ietvaros varētu uzticēties pašvaldību vadītājiem, taču piebilst: "Protams, tur pretējā pusē ir bažas, un tās bažas būs jo īpaši aktuālas opozīcijas partijām, proti, vai pozīcija vai koalīcija nevar mēģināt izdarīt spiedienu uz drošības iestādēm, lai šādu instrumentu izmantotu politiskos nolūkos.

Un par to es ļoti pieļauju, ka diskusija parlamenta ietvaros varētu būt. Vismaz man personīgi ir uzticēšanās Latvijas drošības iestādēm. Krietni mazāka ir uzticēšanās valdošajai partijai un pašreizējai pozīcijai. Bet nu vēlreiz varu apliecināt, ka kopumā, manuprāt, šis virziens ir pareizs."

Valsts prezidents Rinkēvičs stāsta, ka steidzamību likuma "Par valsts noslēpumu" grozījumiem neprasīs, lai parlamentā par to būtu iespējama diskusija. Tomēr vienlaikus prezidents pauž cerību, ka Saeima ar likuma pieņemšanu arī pārlieku nevilcināsies.

Raidījums norāda, ka pagaidām nav skaidrs, vai jaunās prasības, ja Saeima tās atbalstīs, attieksies jau uz tagadējām pašvaldību amatpersonām vai arī uz domju sasaukumiem, kas tiks ievēlēti pēc likuma spēkā stāšanās.

Līdz ar to šobrīd arī grūti prognozēt, vai ar iecerētajiem grozījumiem kā pirmais praktiski varētu saskarties Bartaševičs, kura vadītajai partijai ir nepārprotama vēlme pēc Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas vēlēšanām.