"Nebija pietiekošas savstarpējās palīdzības." Kazakevičs komentē zaudējumu pret Horvātiju

Jau ziņots, ka Latvija "Skonto" stadionā piekāpās ar 0:2 (0:2).

Horvāti 2:0 panāca mača pirmajās 16 minūtēs. Septītajā minūtē pēc Lukas Ivanušeca piespēles soda laukumā Lovro Majers ar sitienu vārtu labajā apakšējā stūrī panāca 1:0, bet deviņas minūtes vēlāk pēc Majera piespēles bumbu vārtu labajā apakšējā stūrī iesita Andrejs Kramaričs - 2:0.

Kazakevičs uzsver, ka pretinieks ir komanda, kas prasmīgi un ātri apietas ar bumbu, labi pārvietojas un rotē pozīcijās un atgādina pirms spēles teikto, ka Latvijas valstsvienības mērķis bija radīt spiedienu uz pretiniekiem, virzoties virsū spēlētājam ar bumbu.

"Abi ielaistie vārti radās no darbībām centrālajā zonā, un tajos nebija pietiekošas savstarpējās palīdzības, kad kāds no spēlētājiem ir izvirzījies pret pretinieku ar bumbu," skaidroja treneris, piebilstot, ka divi ātri ielaistie vārti ietekmēja spēles ritējumu un pretinieks mazliet samazināja tempu, dodot iespēju vairāk laukumā izpausties latviešiem.

"Ar plusa zīmi varu atzīmēt, ka mēs gribējām spēlēt aktīvāk un agresīvāk, gribējām būt tuvāk pretiniekam. Tas ļāva piespiest viņus kļūdīties," atzīmēja Kazakevičs. "Spēles organizācijā nospēlējām daudz labāk nekā pirmajā mačā. Otrajā puslaikā centāmies būt pacietīgi un disciplinēti, meklējot savas iespējas uzbrukumā."

Viņš atzīst, ka ir divējādas izjūtas: "No vienas puses mums izdevās izveidot diezgan daudz priekšnosacījumu labiem uzbrukumiem, tomēr fināla stadijā… Tik labu iespēju, kādas mums bija izbraukumā, šoreiz mums nebija, taču momentu, kuros ar precīzāku spēli iespējas varēja rasties, mums bija daudz vairāk."

Treneris uzsver, ka spēlē pret motivētu un spēcīgu pretinieku laukumā tika atstāti visi spēki, taču meistarības starpība parādījās niansēs, kurās potenciāli bīstami momenti tika pārvērsti vārtu gūšanas iespējās.

Viņš arī atzīst, ka pēc centrējumiem un standartsituācijām nav izdevies izveidot to, ko Latvijas izlase varēja izveidot.

"Pretinieks lika mums spēlēt daudz ātrāk, nekā ierasts, un mēs nespējām pietiekoši ātri pieņemt lēmumus vai izpildīt kvalitatīvas darbības," skaidro Kazakevičs, izceļot līdzjutēju palīdzību un teicamo atmosfēru tribīnēs, kas palīdzēja atgūties pēc diviem ātri zaudētajiem vārtiem.

Viņš atzīst, ka šobrīd viņš neredzēja iespēju pastiprināt izlases sniegumu ar maiņām.

Kazakevičs skaidro, ka attaisnojās kustīgāka centra aizsargu pāra izvēle, kā arī labi nospēlēja abi komandas kreiļi laukuma kreisajā malā, sniedzot iespējas pretspēlē un uzbrukuma darbībās.

Vērtējot aizvadīto kvalifikācijas ciklu, Kazakevičs bilst, ka "cikls bija emocionāli smags" un iegūto punktu ziņā viduvējs, atgādinot, ka iepriekšējos ciklos, neskaitot mačus pret sestā groza komandām, kādu šoreiz pretiniekos nebija, pret pārējiem pretiniekiem parasti tika izcīnīti viens līdz četri punkti.

Komandas vadība pirms kvalifikācijas cikla izvirzīja sev mērķi pretendēt uz punktiem mačos ar visām komandām.

"Pret Horvātiju mēs objektīvi tam nebijām tuvu, bet pret Velsu un Turciju punktus varējām iekrāt. Rezultāts nav ļoti labs, bet nav arī katastrofāls," rezumē treneris.

Viņš arī norāda, ka komanda cikla laikā piedzīvoja lielas pārmaiņas, un tā beigās izlases sastāvā ir parādījušies trīs jaunie spēlētāji, kuri savu vietu sastāvā ir izcīnījuši - aizsargs Daniels Balodis, kā arī pussargi Aleksejs Saveļjevs un Eduards Dašķevičs, bet vēl vairāki spēlētāji ir tam tuvu.

D grupā pēc septiņām cīņām līdere ar 16 punktiem ir Turcija, 13 punkti ir Horvātijai, 11 punktus sakrājusi Velsa, astoņi punkti ir Armēnijai, bet trīs astoņās cīņās - Latvijai.

Atlases ciklu Latvija sāka ar 0:1 zaudējumu viesos Velsai, savā laukumā ar 2:3 tika zaudēts Turcijas izlasei un viesos ar 1:2 nācās piekāpties Armēnijai. Septembrī Latvija savā laukumā ar 0:2 zaudēja Velsai un izbraukumā ar 0:5 piedzīvoja sagrāvi mačā ar Horvātiju, bet oktobrī latvieši mājās ar 2:0 pārspēja Armēniju, tiekot pie pirmajiem punktiem, un viesos ar 0:4 piekāpās turkiem.

21.novembrī latvieši Varšavā pārbaudes spēlē tiksies ar Poliju.

Finālturnīrā iekļūst desmit grupu pirmo divu vietu ieguvējas, bet vēl trīs finālturnīra dalībnieki 2024.gada martā tiks noskaidroti Nāciju līgas A, B un C līgu "play-off" spēlēs.

Eiropas čempionāts no 2024.gada 14.jūnija līdz 14.jūlijam norisināsies desmit Vācijas pilsētās.

Bez Vācijas vietu finālturnīrā jau nodrošinājusi arī Beļģija, Francija, Portugāle, Spānija, Skotija, Turcija, Austrija, Anglija, Ungārija, Slovākija, Albānija un Dānija.

Pašreizējā Eiropas čempione ir Itālija, kura 2021.gadā Londonā finālā pēcspēles sitienos pieveica Angliju.