Par mūža ieguldījumu sabiedriskajā darbā trimdā PBLA piešķīrusi balvu brāļiem Pavlovskiem

Abi dvīņubrāļi katrs savā dzīves gājumā darbojušies latviešu tautas labā, vispirms cīnoties par Latvijas neatkarību, un pēc atbrīvošanās no okupācijas jūga turpinot strādāt, lai veicinātu Latvijas drošību un nodrošinātu tās atpazīstamību pasaulē, uzsver PBLA.

Sabiedriskais darbinieks un mikrobiologs Oļģerts Pavlovskis savu latvisko darbību iesāka jaunības dienās, darbojoties Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdē un ALJA padomē. No 1976. līdz 1980.gadam Olģerts Pavlovskis darbojās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) valdē kā Ārējās Informācijas biroja vadītājs, gatavojot informācijas materiālus gan ASV, gan cittautiešu žurnālistiem un valdībām par okupētās Latvijas aktuālajiem jautājumiem.

Oļģerts Pavlovskis uzsāka pirmo ALA informācijas biļetenu angļu valodā "Latvian News Digest". Oļģerts Pavlovskis tolaik darbojās arī Apvienotajā baltiešu komitejā (JBANC) - Amerikas latviešu, igauņu un lietuviešu kopējā politiskā darba organizācijā, kas vēl šodien sekmīgi darbojas, informējot ASV valdību par Baltijas valstu interesēm.

Būdams ALA valdē, Oļģerts Pavlovskis uzsāka savu ilgstošo darbību PBLA, sākotnēji kā valdes loceklis un vēlāk kā PBLA priekšsēdis. Paralēli viņš bija arī Pasaules baltiešu apvienības (PBA) vadītājs. Kopīgi ar PBA un citām baltiešu organizācijām, būdams PBLA priekšsēdis, Oļģerts Pavlovskis piedalījās Baltiešu Brīvības un miera kuģa brauciena organizēšanā Baltijas jūrā 1985.gadā un Baltiešu tribunāla sarīkošanā Kopenhāgenā 1987.gadā.

Oļģerts Pavlovskis arī pārstāvēja PBLA Eiropas Drošības un sadarbības konferencēs 1977., 1980., 1985. un 1987.gadā, informējot starptautisko sabiedrību par baltiešu brīvības centieniem. Kad Latvija pasludināja neatkarību, Oļģerts Pavlovskis devās atpakaļ uz dzimteni, un 1993.gadā tika ievēlēts 5.Saeimā. Bet drīz viņš nolika savu deputāta mandātu, jo tika apstiprināts par Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministru. 1997.gadā Oļģertu Pavlovski pilnvaroja par Latvijas vēstnieku Spānijā. Viņš ir līdzdibinātājs "Eiropas Kustībai Latvijā" un šī gadsimta sākumā, gatavojoties referendumam par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Oļģerts Pavlovskis strādāja Ministru kabineta Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē.

Sabiedriskais darbinieks, pilsētplānotājs un agrākais ASV jūras desanta kapteinis Valdis Pavlovskis 1981.gadā bija līdzdibinātājs Amerikas baltiešu brīvības līgai (BAFL) - organizācijai, kas sekmīgi ietekmēja ASV politiku baltiešu jautājumos. Valda Pavlovska vadībā BAFL 1983.gadā panāca, ka toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans personīgi pasludināja 14.jūniju par Baltiešu brīvības dienu.

1985.gadā Valdis Pavlovskis sekoja sava brāļa pēdās, kļūstot par ALA Ārējās informācijas biroja vadītāju un šo amatu viņš pildīja trīs gadus. 1988.gadā, Latvijai kritiskajā laikā, kad Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova reformas deva cerību tautai panākt neatkarības atgūšanu, Valdi Pavlovski ievēlēja par ALA priekšsēdi.

Šo amatu Valdis Pavlovskis pildīja līdz 1992.gadam, viņa vadībā ALA deva savu ieguldījumu Latvijas brīvības atgūšanā. Līdzīgi kā viņa brālis Oļģerts, arī Valdis Pavlovskis drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtenē.

Pielietojot savu pieredzi ASV Jūras desanta korpusā, Valdis Pavlovskis pieņēma aicinājumu uzņemties Latvijas aizsardzības ministra vietnieka amatu 1992.gadā. 1993.gadā viņu ievēlēja 5.Saeimā, un Valdis Pavlovskis kļuva par aizsardzības ministru. Veselības sarežģījumu dēļ Valdis Pavlovskis bija spiests atgriezties ASV, bet pēc veselības uzlabošanās 1996.gadā viņu atkal ievēlēja par BAFL priekšsēdi. Viņš strādāja, informējot ASV valdības pārstāvjus un presi par aktuāliem Latvijas jautājumiem, bet it sevišķi - sekmējot Latvijas uzņemšanu NATO 2004.gadā. Starplaikā Valdis Pavlovskis arī darbojies kā 13.ASV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis 1998.gadā. Valdis Pavlovskis līdz 2021.gadam ir turpinājis savu vadošo darbību BAFL valdē.

PBLA balva tikai izveidota, lai apliecinātu cieņu un izteiktu rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolitiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši latviešu vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības, 1963.gadā PBLA nodibināja Tautas balvu, kas vēlāk saukta par PBLA balvu, kas piešķirama gan fiziskām, gan juridiskām personām vai institūcijām.

Ierosinājumus PBLA balvai var dot tikai PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes un balvu piešķirt ir tiesīga PBLA valde. PBLA balvas apmērs ir 2500 ASV dolāri, ko apbalvotajam viņa mītnes zemē reizē ar diplomu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas dienā, šodien, 18.novembrī.