Rēzeknes jaunās domes vēlēšanas varētu notikt vienlaikus ar EP vēlēšanām

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo "Pašvaldību likumu", domi ar likumu var atlaist tikai Saeima, ja dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.

Likums nosaka, ka domi atlaiž, ja tā nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai komitejas divu mēnešu vai nav iecēlusi pašvaldības izpilddirektoru sešu mēnešu laikā, ja konkursa rezultātā ir bijis izvirzīts prasībām atbilstošs amata kandidāts.

Domi atlaiž arī gadījumā, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus tādēļ, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse domes deputātu. Rēzeknes domē ir 13 deputāti no kuriem pozīcijā ir astoņi, opozīcijā - pieci deputāti.

Tāpat likums nosaka, ka likumprojektu par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu.

Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā nepieciešams notikt jaunām domes vēlēšanām. Pagaidu administrācijas un jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu nosaka Pašvaldības domes vēlēšanu likums. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, skaidro VARAM.

Pagaidu administrācijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi, tostarp pagaidu administrācijas vadītājs un viņa vietnieks. Pagaidu administrācijas vadītājs īsteno normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras. Pagaidu administrācija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc darbības sākšanas pieņem pagaidu administrācijas darba reglamentu, kurā nosaka pagaidu administrācijas darba organizāciju. Pagaidu administrācijas darbības laikā pašvaldības nolikums un pašvaldības darba reglaments piemērojams, ciktāl tas nav pretrunā ar pagaidu administrācijas reglamentu.

Pēc Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas no amata 2.novembrī, ir sasauktas trīs domes sēdes, taču neviena no tām nav notikusi, jo tām nav bijis nepieciešamais kvorums jeb septiņu deputātu balsis. No astoņiem partijas "Kopā Latvijai" deputātiem, sēdē ir ieradies tikai domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs, kas patlaban pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

Patlaban vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) 15.novembra Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju aicināja Pašvaldības domes deputāta statusa likumu papildināt ar tiesību normu, kas noteiktu automātisku pašvaldības domes deputāta pilnvaru anulēšanu, ja deputāts bez attaisnojuma neapmeklē trīs domes sēdes pēc kārtas. Saeimas deputāti, apspriežot priekšlikumu, vienojās Rēzeknes pašvaldības domes situācijā un nākotnē iespējamās līdzīgās situācijās citās pašvaldībās risināt ar regulējumu, kas dotu tiesības domei darbu organizēt ar mazāku kvorumu. Abus komisijas priekšlikumus patlaban izvērtē VARAM eksperti.

VARAM norāda, ka gadījumā, ja Saeima pieņem likumu par domes atlaišanu, vēlēšanas visdrīzāk tiktu organizētas vienlaikus ar EP vēlēšanām.

Atbilstoši "Pašvaldības domes vēlēšanu likumam" no amata atstādinātais Bartaševičs varēs kandidēt un tapt ievēlēts arī nākamajā sasaukumā, jo uz viņu patlaban neattiecas neviena no likumā noteiktajām lieguma normām. Gadījumā, ja domes priekšsēdētājs arī jaunajā sasaukumā nepildīs vai pārkāps ārējos normatīvos aktus vai nepildīs tiesas spriedumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs izdot jaunu rīkojumu par atstādināšanu no amata par attiecīgā domes sasaukuma izdarītajiem pārkāpumiem.

Spēkā esošā likumdošana neparedz iespēju iecelt pašvaldībā uz laiku valsts pārvaldi, neizsludinot jaunas vēlēšanas, uzsver VARAM.

LETA jau ziņoja, kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes 2.novembrī, 10.novembrī un 16.novembrī.

Atbilstoši Pašvaldību likumam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc.

Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājs informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai domes sēdei.

Tāpat Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).

Pēc nenotikušās sēdes 10.novembrī Rēzeknes domes valdošās politiskās partijas "Kopā Latvijai" valde izplatīja paziņojumu, kurā pauda vēlmi paātrināt domes atlaišanas procesu un startēt jaunās vēlēšanās nākamgad.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre pēc Rēzeknes pašvaldības apmeklējuma 10.novembrī aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt darbu vai nolikt deputātu mandātus.

Ministre aģentūrai LETA pauda, ka pašlaik esot grūti saprotama iedzīvotāju ievēlēto deputātu rīcība, neapmeklējot domes sēdes. Ja deputāti atsakās pildīt savus pienākumus, viņiem būtu jānoliek deputātu mandāti, ļaujot šo amatu ieņemt nākamajiem, kuri ir vēlēšanu sarakstā un vēlas strādāt.

Viņa atzina, ka, nenotiekot trīs domes sēdēm, ir iespējams rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, taču tas nav jādara obligāti, ja pašvaldība ir spējīga turpināt sniegt pakalpojumus un funkcionēt.

Aģentūrai LETA vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre, komentējot 16.novembra Rēzeknes domes sēdi, pieļāva, ka sēdes vadītājs sēdi varēja nesasaukt vai sasaukt citā laikā, ja viņš zināja, ka tai nebūs kvoruma, ņemot vērā, ka četriem domes deputātiem ir darba nespēja, diviem - citi attaisnoti iemesli, un viens nebija paziņojis par neierašanās iemeslu. "Tas, ka četriem deputātiem ir darba nespēja, ir jauna informācija, un tā varētu liecināt, ka deputāti tomēr ir satraukušies par domes sēžu norisi," pauda Bērziņa.

Viņa informēja, ka šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē panākta vienošanās, ka VARAM līdz 22.novembrim sagatavo likumdošanas normu, kas gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ dome nevar sanākt uz sēdi kvoruma dēļ, ir jābūt īpašam regulējumam, ar ko iespējams samazināt kvorumu domes sēdes sasaukšanai un lēmumu pieņemšanai. "Ministrijas juristi ir apņēmības pilni šādu regulējumu nodefinēt, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) ir solījis šo normu virzīt izskatīšanai Saeima sēdē pirmajā lasījumā jau pēc nedēļas, kā arī noteikt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā jeb divos lasījumos," pauda Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Rēzeknes pašvaldības steidzamākais darbs ir pašvaldības stabilizācijas plāna apstiprināšana, kas ir jāpieņem deputātiem.