Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Kaifa cena "Ballītē visi lietoja narkotikas." Narkomānija un tuvinieki. Ko darīt dažādās situācijās?

Foto: Halfpoint/Shutterstock

Kā es varu zināt, vai man vai manam tuviniekam ir atkarība no narkotiskajām vielām? No narkotiskajām vielām atkarīgo cilvēku tuvinieku uzvedība mainās – apvainošanās, dusmas, vainas apziņa, nesavaldība, bezpalīdzības sajūta un bezspēcība... Lai noskaidrotu, ko darīt, lai izbeigtu atkarību izraisošo vielu lietošanu vai procesu praktizēšanu, sarunājamies ar Latvijas Ārstu biedrības sertificētu psihoterapeiti, narkoloģi, Dr. med. un RSU docenti Velgu Sudrabu.

Lietošana jebkurā gadījumā ietekmē tuviniekus

Kā atšķiras legālo un nelegālo narkotisko vielu lietošana, ja runājam par lietošanas ietekmi uz tuviniekiem? Sudraba stāsta, ka atšķirību nav, ja lietošana kļūst problemātiska.

"Ja lieto tā, ka tas netraucē tuviniekiem, tad viņiem ir pilnīgi vienalga, ko cilvēks lieto. Piemēram, legāla smēķēšana. Kamēr cilvēks smēķē ārpus mājas, tas nav būtiski. Bet uzvedība gan var ietekmēt tuviniekus.

Ar nelegālām narkotikām ir tieši tas pats. Ja mainās cilvēka uzvedība – piemēram, pieķer par braukšanu narkotisko vielu reibumā, tas ietekmē tuviniekus. Pat tad, ja tuvinieki tajā situācijā nav blakus. Nav būtiski – legāli vai nelegāli. Visbiežāk tas ietekmē tuviniekus," saka Velga.

Eksperte stāsta – ja ģimene pieņem, ka cilvēks lieto narkotiskās vielas, tad ģimene jau ir ietekmēta. "Iespējams, viņi iespaidojas no saviem tuviniekiem. Nevar pieņemt noziedzīgu darbību par normu, ja sabiedrībā tā norma nav ar likumu noteikta. Piemēram, ja vecāks pieņem, ka bērns smēķē marihuānu, tad vecāks jau ir ietekmēts. Ja tas būtu Nīderlandē vai citā valstī, kur tā ir dekriminalizēta, mēs varētu runāt citādāk. Bet pie mums šāda situācija nav."

Video: Līdzatkarīgās A. stāsts

Tas nozīmē, ka ģimene ar tuvinieku, kurš lieto narkotiskās vielas, par to nerunās, jo paši jau ir ietekmēti. Kā būtu jārunā ar tuviniekiem? "Parasti runā tikai tad, ja ģimene un tuvinieki nepieņem.

Nevis teikt apvainojumus vai "piešūt" diagnozi, piemēram, narkomāns, bet gan iemeslus, kā tieši narkotisko vielu lietošana ietekmē tuviniekus. Ģimenei nav jāpārmet, bet konstruktīvi jārunā.

Tādā veidā tas atspoguļo to, ko pašam cilvēkam nozīmē narkotisko vielu lietošana. Protams, ir jārunā par ārstēšanās iespējām," saka narkoloģe.

Konfliktu dēļ nesāk lietot narkotikas. Kādēļ sāk? 

Iemesli un apstākļi, kāpēc cilvēkiem ir vēlme lietot narkotikas, ir dažādi. Narkoloģes pieredze liecina, ka cilvēki visbiežāk norāda, ka sāk lietot stresa dēļ. "Stress ir visiem cilvēkiem, bet ne visi lieto narkotiskās vielas.

Runa ir par cilvēka nespēju tikt galā ar stresu. Narkotikas nelieto cilvēki, kuri ir nobrieduši. Tas nozīmē, ka ģimene un tuvinieki nav ļāvuši, ir traucējuši cilvēkam emocionāli nobriest.

Es nerunāju par intelektuālu nobriešanu. Cilvēks var būt ļoti gudrs – vada uzņēmumus, pabeidzis piecas augstskolas un ir miljonāru sarakstā. Bet emocionāli ir galīgi nenobriedis. Un tas ir galvenais. Ģimene nav ļāvusi cilvēkam emocionāli nobriest līdz pieaugušam līmenim," uzsver Sudraba.

Narkoloģe uzsver, ka cilvēks nelieto narkotikas tāpēc, ka ģimenē ir konflikti vai nesaskaņas. Tas ir aizbildinājums, bet ne iemesls. "Ja tas būtu galvenais iemesls, tad visi, kuri konfliktē ģimenē, sāktu lietot narkotikas. Bet tā nenotiek. Tas nozīmē, ka cilvēki netiek galā ar noteiktām emocijām. Viņi nezina, kā risināt situācijas.

Viņi nezina – drīkst dusmoties vai nedrīkst. Bieži vien cilvēkiem, kas lieto narkotiskās vielas, ir noliegtas dusmas. Tās viņi pagriež pret sevi, nodarot sev pāri ar narkotisko vielu lietošanu.

Sākumā liekas, ka vielas palīdz, jo tās atslābina, bet lietošana ar laiku kļūst biežāka un jau sāk kaitēt cilvēkam. Un te ir jāuzsver, ka ģimenei ir jārīkojas. Tātad – nevar sūtīt tikai pašu atkarīgo ārstēties."

Tas nozīmē, ka ģimenei ir jāmeklē palīdzība, piemēram, dodoties uz pāru terapiju, katram pie sava speciālista vai uz ģimenes terapiju.

Kā rīkoties tuviniekam?

Ja apkārtējiem cilvēkiem, ģimenei un draugiem ir aizdomas, ka persona ir kļuvusi atkarīga no narkotiskajām vielām, viens no variantiem ir runāt ar cilvēku un uzdot dažādus jautājumus.

"Īpaši, ja šī situācija notiek partneru starpā. Bieži atkarīgais saka, ka tās ir muļķības un otram cilvēkam tikai liekas, savukārt cilvēks, kuram ir aizdomas, sāk domāt, ka ar viņu nav kaut kas kārtībā.

Tādā gadījumā cilvēks var pats aiziet pie speciālista un aprunāties par šo situāciju. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad atnāk sieva un izstāsta situāciju ar vīru, kas varētu liecināt par narkotisko vielu lietošanu.

Es apstiprinoši atbildu, ka lieto gan. Mēs nonācām pie secinājuma, ka partneris lieto narkotikas," stāsta narkoloģe.

Otrs variants ir lūgt iečurāt trauciņā. "Tas īpaši attiecas uz gadījumu, kad vecākiem ir aizdomas, ka bērns lieto. Tad vecāki var lūgt bērnam iečurāt trauciņā un paņemt urīna analīzes, un nodot laboratorijai, kur taisa skrīningu.

Tā ir ātrā metode, kas sniedz atbildi par to, kādas iespējamās vielas ir urīnā. Tā var pārliecināties – ir vai nav. Cilvēki, kas bieži vien lieto, noliedz, ka lieto narkotikas," skaidro Sudraba.

Tuvinieki ir arī pakļauti riskam un slimībām

Arī narkotisko vielu lietotāju tuvinieki ir pakļauti riskam. Narkoloģe skaidro, ka tuvinieks sāk uzņemties arvien vairāk atbildības, arvien vairāk darīt un mazāk domāt par sevi un sāk somatiski slimot – ceļas asinsspiediens, sāp galva un kuņģis, nevar pagulēt, nevar pastrādāt. "Cilvēkam parādās somatiski un emocionāli traucējumi."

Arī šādā situācijā tuviniekiem jāmeklē palīdzība, apmeklējot psihoterapeitu, pašpalīdzības grupas. "Tuviniekiem ir jāsaprot: ja kādreiz bija konkrēti interesējošie hobiji, bet šobrīd to visu vairs nedara, ir jāatsāk rūpēties par sevi.

Cilvēki, kuri rūpējas par atkarīgo, parasti par sevi aizmirst un par sevi pārstāj rūpēties. Nav atpūtas. Prieks, hobiji – viss šķiet atņemts.

Ja cilvēks saka, ka atsāk hobijus, bet tāpat jūtas slikti, tad ir nākamais solis – jāsatiek psihoterapeits, psihologs vai jāmeklē palīdzība pie citiem speciālistiem.

Ja ģimenē ir bērni, tad ir vēl trakāk. Bērni kopē vecāku uzvedību. Tātad, ja zēns kopē tēva uzvedību un tā ir destruktīva, tad faktiski vecāki nodrošina, ka bērni būs nelaimīgi. Mana pieredze rāda, ka nākamā paaudze cieš vēl vairāk, viņi ir vēl traumētāki un slimāki. Tāpēc vecākiem ir jārūpējas par bērniem," stāsta narkoloģe.

Viņa sarunā dalījās ar kāda pacienta pieredzi. "Pacients man stāstīja – kad viņam bija seši gadi, tēvs viņam ielēja glāzi alus, lai pagaršo putiņas. Tā ir pilnīga bezatbildība. Bērni ir stāstījuši, ka arī viesībās dažādas glāzītes, kurās ir ielieti alkoholiskie dzērieni, iztukšo," saka sertificētā psihoterapeite.

Aizstājējterapijai ir nozīme

Speciāliste norāda, ka atšķirība starp narkotisko vielu devas lietošanu un aizstājējterapijas devas uzņemšanu ir liela. "Aizstājējterapijas mērķis ir panākt, lai cilvēks nevēlas lietot narkotikas. Tas tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas. Faktiski cilvēks jūtas pietiekami labi, bet šīs vielas iedarbība nav tāda kā narkotiskajai vielai.

Papildus tam tā ir kontrolēta un regulēta deva, lai cilvēks nesaslimtu ar kādām slimībām. Narkotikas parasti lieto nekontrolētā biežumā un devās, tāpēc atšķirība ir ļoti liela.

Ja narkotiku atkarīgais izmanto aizstājējterapiju, viņš ir pietiekami stabils, ja papildus nelieto narkotikas.

Diemžēl ļoti daudz cilvēku aizstājējterapijai papildus lieto narkotiskās vielas, jo cilvēki nesaņem psihosociālo palīdzību. Ja saņem tikai aizstājējterapiju, viņi emocionālā ziņā ir tikpat kašķīgi un neapmierināti. Citādi cilvēks būtu spējīgs darīt, pildīt un uzņemties pienākumus. Bet arī emocionāli ir jāstrādā," stāsta psihoterapeite.

Viņa uzsver, ka ir garantija, ka cilvēks aizstājējterapijā nepārdozēs. "Taču, lietojot papildus, tuvinieki dzīvo kā uz pulvera mucas, jo sekas var būt visdažādākās."

Atsvešinās draugi un tiek ietekmētas dažādas dzīves jomas

Kādu ietekmi apreibinošo vielu lietošana var atstāt uz dažādām dzīves jomām un attiecībām ar apkārtējiem cilvēkiem? Sudraba atbild: "Ietekme ir graujoša!".

Eksperte saka: narkotisko vielu lietošana ietekmē pilnīgi visas dzīves jomas – veselību, attiecības, darbu, mācības, finanses, seksuālo jomu un citas.

"Jautājums ir tāds – kura joma tiks ietekmēta sākotnēji? Piemēram, ir cilvēki, kuri lieto narkotiskās vielas, bet regulāri dodas uz darbu. Kamēr šī joma ir labā līmenī, ir sliktas attiecības ar tuviniekiem un pasliktinās veselība.

Ir cilvēki, kuriem darbs vispirms tiek ietekmēts. Tas ir atkarīgs, no kādas ģimenes cilvēks nāk un kādas vērtības ģimenē ir mācītas. Bezpajumtniekiem darba joma ir pirmā nograuta. Ir daudzi atkarīgie, kas, piemēram, trīs mēnešus pastrādā, un tad viņu atlaiž. Nevar noturēties vienā darbā.

Arī veselība var būt pirmā, kas tiek ietekmēta. Piemēram, ir cilvēki, kuriem ātri rodas aknu ciroze un citas slimības. Arī seksuālā joma var tikt ietekmēta," stāsta Sudraba.

Psihoterapeite dalās ar kādu stāstu, ko pieredzēja laikā, kad strādāja slimnīcā. "Kokaīna lietotājs ar lepnumu stāstīja, ka kaifa ietekmē ir laba seksuālā aktivitāte. Viņš ar šo pārliecību dzīvo. Man nācās viņam prasīt, kas ar viņu notiek, kad viņš nelieto kokaīnu. Tad seja palika gara, jo nepieciešams stimulēt, lai vispār kaut kas seksuāli notiktu," viņa saka.

Arī attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem bieži vien tiek ietekmētas. "Attiecībās ar apkārtējiem lamājas un strīdas, bet sabiedrībā pēkšņi ir solīdi. Tas nozīmē, ka arī attiecības ātri vien var sagraut. Teju visi narkomāni manā praksē teikuši, ka visi draugi no viņiem novērsušies, palikuši tikai tādi draugi, kas lieto kopā ar viņiem. Nav tā, ka cilvēkam ir vienalga. Par to lietotāji arī pārdzīvo," skaidro Sudraba.

Vidi mainīt ir iespējams

Nereti dzirdēts – ja apkārtējie draugi, paziņas vai kolēģi lieto narkotiskās vielas, tad nav iespējams vidi mainīt un gribot negribot cilvēks arī sāk lietot. Sudraba par to saka: "Piemēram, pacienti nereti saka: "Kā tad es neiešu uz ballīti, tur ir visi mani draugi." Pacienti stāsta, ka ballītēs parasti dzer vai šņauc. Es atbildu, ka cilvēkam nav jāiet uz to ballīti. Mierīgi var neiet, jo nekas nenotiks.

Jautājums, kas ir primāri. Ja cilvēks var iet uz ballīti un turēties pretī – nelietot –, tad lai iet. Bet jābūt ballītē tik ilgi, kamēr jūt, ka nav tieksmes lietot narkotiskās vielas.

Tiklīdz ir, ir jāpieceļas un jāiet prom. Ja nevar vairs aiziet no ballītes, tad neiet vispār uz ballīti. Ģimeni neviens nevar izvēlēties – tas ir citādi. Bet daļu draugu un paziņu gan var nomainīt."

Kāda paciente Sudrabai stāstīja, ka draudzene vienmēr nākot ciemos ar alkoholiskā dzēriena pudeli. "Tādā gadījumā ir jāpasaka draudzenei, lai nenāk ar pudeli, vai arī jāpārstāj draudzēties. Nekas nenotiks. Ir jautājums, vai tie ir draugi vai cilvēki, kas katru reizi atnes devu. Cilvēks ir emocionāli nenobriedis. Cilvēks nespēj atteikt.

Kolēģus nevar mainīt, bet ar kolēģiem var neiet uz pasākumiem. Gadu mierīgi var neiet uz pasākumiem, un tā laikā cilvēks iegūst labu bāzi psihoterapijā.

Piemēram, pēc regulāras psihoterapijas cilvēks gadu vēlāk apmeklē ballīti un saka, ka mierīgi bez narkotisko vielu ietekmes var izbaudīt pasākumu un reizē skatās ar pieaugušu, kritisku aci uz citiem, kā notiek šo vielu lietošana un kas notiek ar kolēģiem," viņa skaidro.

Viņa dalās arī ar kāda cita pacienta pieredzi saistībā ar Jāņiem: "Pacients stāstīja, ka nesaprot, kā tas būs, ka tagad pēkšņi Jāņos nedzers, bet obligāti jādodas uz svinībām, jo tā ir pieņemts. Nedēļu vēlāk psihoterapijā viņš teica, ka bija šokā. "Es domāju, ka viņi visi dzer. Tagad ar skaidru aci paskatījos un secināju, ka neviens nebija traki piedzēries. Visi solīdi iedzēra," sacīja pacients. Cilvēks redz ballītes no cita skatpunkta, jo tad, ja pats ir piedzēries, nevar objektīvi novērtēt vidi.

Kur saņemt palīdzību?

Narkologa konsultācija un/vai narkoloģiskā ambulatorā palīdzība

Rīga:

  • VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" narkoloģijas palīdzības dienests Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005, tālr. 67080193, e-pasts: rpnc@rpnc.lv, www.rpnc.lv;
  • AS "Veselības centru apvienība", Saharova iela 16, Rīga, LV-1021, tālr. 67799977, e-pasts: klinikavca@gmail.com, www.vca.lv;
  • MFD Veselības centrs "Dziedniecība", Rušonu iela 15, Rīga, LV-1057, tālr. 67131313, e-pasts: dziednieciba@mfd.lv, http://www.mfd.lv/veselibas-centrs-dziednieciba;
  • Personām līdz 18 g.v. VSIA "Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca", Vienības gatve 45, Rīga, LV-1004, Zvanu centrs 80708866, e-pasts: poliklinika@bkus.lv, www.bkus.lv;
  • Edvīna Jaunušāna ārsta prakse narkoloģijā, Gogoļa ielā 3, Rīgā, LV-1050, tālr. 29542837.

Pierīga:

  • "Edvīna Jaunušāna ārsta prakse narkoloģija" (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Zemgales 57, Olaine, LV-2114, tālr. 29542837;
  • Pašvaldības SIA "Kauguru veselības centrs", Raiņa ielā 98A, Jūrmala, LV-2016, tālr. 67736350, e-pasts: info@kvc.lv (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma));
  • SIA "Dakteres Skerškānes prakse psihiatrijā un narkoloģijā, Asaru prospekts 61, Jūrmala, LV-2008, tālr. 67766151;
  • SIA "Siguldas slimnīca", Lakstīgalas iela 13, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, tālr. 67971329, e-pasts: slimnica@sigulda.lv, www.siguldasslimnica.lv;
  • SIA "Salaspils veselības centrs", (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Lauku iela 8, Salaspils, LV-2121, tālr. 67800750, 20011289, e-pasts: registratura@salaspilsvc.lv, www.salaspilsvc.lv .

Vidzeme:

  • VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", Valkas iela 11, Strenči, Valmieras novads, LV-4730, tālr. 64731580, 25480566, e-pasts: info@strencupns.lv, www.strencupns.lv;
  • SIA "Cēsu klīnika", Palasta iela 15, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, tālr. 64123567, 64122997, e-pasts: info@cesuklinika.lv, www.cesuklinika.lv;
  • SIA "Alūksnes primārās veselības aprūpes centrs", Vidus iela 1a, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301, tālr. 64322482, 26636625, e-pasts: administracija@aluksnespoliklinika.lv;
  • SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", Upes iela 1, Gulbene, Gulbenes novads, LV-4401, tālr. 644728 09, e-pasts: birojs@slimnicuapvieniba.lv;
  • SIA "Madonas slimnīca", Rūpniecības iela 38, Madona, Madonas novads, LV-4801, tālr. 64860586, e-pasts: slimnica@madonasslimnica.lv, http://www.madonasslimnica.lv/;
  • SIA "Vidzemes slimnīca", Rūjienas iela 3, Valka, LV-4201, tālr. 64202603, 64202601, e-pasts: birojs@vidzemesslimnica.lv, www.vidzemesslimnica.lv

Kurzeme:

  • SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", narkoloģijas nodaļa, Slimnīcas iela 25, Liepāja, LV-3414 , tālr. 63403223, 26653213, www.liepajasslimnica.lv;
  • Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs, Flotes iela 7, Liepāja, LV-3405, tālr. 63456120, 26573627, e-pasts: atkaribucentrs@liepaja.lv , Atkarību profilakses centrs (liepaja.lv);
  • SIA "Saldus medicīnas centrs", Slimnīcas iela 3, Saldus, Saldus novads, LV-3801, tālr. 63881562, e-pasts: registratura@saldus.lv, http://slimnica.saldus.lv;
  • Pašvaldības SIA "Ventspils poliklīnika", Raiņa iela 6, Ventspils, LV-3601, tālr. 63622131, e-pasts: info@ventspilspoliklinika.lv, www.ventspilspoliklinika.lv;
  • SIA "Tukuma slimnīca", Raudas iela 8, Tukums, Tukuma novads, LV-3101, tālr. 63 122209, e-pasts: tukuma.slimnica@apollo.lv, www.tukslim.lv;
  • "Jeļenas Sorokinas ārsta prakse neiroloģijā, narkoloģijā un psihiatrijā"
    • Atmodas ielā 26, Aizpute, Aizputes novads, LV-3456, tālr. 63401988, e-pasts: jelenasorokina@inbox.lv
    • Pļavu iela 6, Liepāja, LV-3401, 29159889, e-pasts: jelenasorokina@inbox.lv;
    • Aldaru iela 20/24, Liepāja, LV-3401 (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), tālr. 29159889, e-pasts: jelenasorokina@inbox.lv.
  • SIA "Rutas Lūciņas ārsta prakse" psihiatrijā un narkoloģijā, Aploku iela 6, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301, tālr. 29521199, e-pasts: rutalucina@gmail.com;
  • SIA "Valdas Strēlnieces ārsta prakse" psihiatrijā un narkoloģijā, Stendes iela 1,Talsi, Talsu novads, LV-3201, tālr. 20425272, e-pasts: st.valda@gmail.com;
  • SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Inženieru iela 60, Ventspils, LV-36012, tālr. 63624721, e-pasts: info.slimnica@ventspils.lv, http://www.ziemelkurzemesslimnica.lv

Zemgale:

  • Personām līdz 18 g.v. VSIA Slimnīca "Ģintermuiža” (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008, tālr. 63007495, 63022770, 26164021, slimnica@gintermuiza.lv, www.gintermuiza.lv
  • SIA Aizkraukles medicīnas centrs, Bērzu iela 5, Aizkraukle, Aizkraukles novads, LV-5101, tālr. 65133875, 65133870, info@amc.lv, http://www.amc.lv/;
  • SIA Bauskas slimnīca, Dārza iela 7/1, Bauska, Bauskas novads, LV-3901, tālr. 63924688, 63923433, e-pasts: b_res@apollo.lv, http://www.bauskasslimnica.lv/;
  • Ivetas Rūdes ārsta prakse narkoloģijā un psihiatrijā, Krišjāņa Barona iela 2 - 3, Dobele, Dobeles novads, LV-3701, tālr. 63722650.

Latgale:

  • SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Viestura iela 5, Daugavpils, LV-5401, tālr. 65405252 – uzņemšanas nodaļa, tālr. 65437285 – ambulatorā narkoloģiskā nodaļa, tālr.: 65438069 – stacionārā narkoloģiskā nodaļa, e-pasts: sia.drs@apollo.lv, http://www.slimnica.daugavpils.lv/
  • SIA Krāslavas slimnīca, Rīgas iela 159, Krāslava, LV-5601, tālr. 65623887, e-pasts: kraslhospital@inbox.lv
  • SIA Ludzas medicīnas centrs, (pieejama ilgtermiņa farmakoterapijas programma (metadona programma)), Raiņa iela 43, Ludza, LV-5701, tālr. 65707093, e-pasts: info@ludzahospital.lv, http://ludzahospital.lv/lv;
  • SIA "Mental prakse" Viktora Šakela ārsta prakse psihiatrijā, bērnu psihiatrijā un narkoloģijā, Lielā iela 42, Daugavpils, LV-5418, tālr. 65422516, 28442129, e-pasts: shakelvik@inbox.lv

Narkoloģiskā stacionārā palīdzība (valsts apmaksāta):

  • VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005, tālr. 67080193, http://rpnc.lv/narkologiska-palidziba/stacionara-arstnieciba/
  • SIA "Akrona 12", Vecmīlgrāvja 5. līnija, Rīga, 26, LV-1015, tālr. 67586524 www.akrona12.lv;
  • VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Valkas iela 11, Strenči, Valmieras nov., LV-4730, tālr. 64731580, 25480566, e-pasts: info@strencupns.lv, www.strencupns.lv (alkohola abstinences gadījumos);
  • SIA Liepājas reģionālā slimnīca, narkoloģijas nodaļa, Slimnīcas iela 25, Liepāja, LV-3414 , tālr. 63403223, 26653213, www.liepajasslimnica.lv
  • SIA Daugavpils reģionālā slimnīca, Viestura iela 5, Daugavpils, LV-5401, tālr. 65405252 – uzņemšanas nodaļa, tālr. 65438069 – stacionārā narkoloģiskā nodaļa, e-pasts: sia.drs@apollo.lv, http://www.slimnica.daugavpils.lv/
  • Personām līdz 18 g.v. VSIA Slimnīca "Ģintermuiža”, Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008, tālr. 63007495, 63022770, 26164021 http://www.gintermuiza.lv

Minesotas 12 soļu programma (valsts apmaksāta) pieejama:

  • VSIA Slimnīca "Ģintermuiža”, Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008, tālr. 63007495, 63022770, 26164021 http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-rehabilitacija/
  • VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005, tālr. 67080193, http://rpnc.lv/narkologiska-palidziba/stacionara-arstnieciba/
  • SIA "Akrona 12", Vecmīlgrāvja 5. līnija, Rīga, 26, LV-1015, tālr. 67586524 www.akrona12.lv
  • Minesotas 12 soļu programma bez maksas pieejama bezdarbniekiem NVA īstenotā ESF projekta ietvaros. Papildu informācija: https://www.nva.gov.lv/lv/bezdarbniekiem-ar-atkaribas-problemam
  • Sociālā rehabilitācija (valsts apmaksāta) - VSIA Slimnīca "Ģintermuiža” Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008, tālr. 63007495, 63022770, 26164021, slimnica@gintermuiza.lv, www.gintermuiza.lv http://www.gintermuiza.lv/narkologiska-rehabilitacija/rehabilitacija/

Anonīmo atkarīgo grupas visā Latvijā ir ar valsts pakalpojumu nesaistīts bezmaksas atbalsts un palīdzība tiem, kurus nomoka alkohola, narkotiku, azartspēļu atkarība un ir vēlēšanās saglabāt skaidrību, atveseļoties, mainīties savā labā.

Ir aicināti arī ģimenes locekļi, tuvinieki un draugi, kuri emocionāli cieš no tuvinieku vai draugu atkarības ietekmētās uzvedības. Grupās tiek saglabāta dalībnieku anonimitāte.

  • Anonīmo alkoholiķu grupas www.aa.org.lv.
  • Anonīmo narkomānu grupas www.na-latvija.lv.
  • Anonīmo spēlmaņu grupas www.as.org.lv.
  • Al-Anon grupas – līdzatkarīgo anonīmās grupas www.alanon.org.lv
MAF logo
MAF logo Foto: LETA

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Kaifa cena" saturu atbild TVNET GRUPA.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu