Opozīcija debatēs kritizē nākamā gada budžeta projektu. Koalīcija atzīmē papildu līdzekļu piešķiršanu vairākām nozarēm

Reizē opozicionāri arī norādīja uz pozitīvajām iezīmēm un valdības partiju politiķi - uz jomām, kur jāpanāk lielāks progress.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pauda, ka valdībai ir jāvirzās un jātiecas uz augstākiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem, lai Latvija varētu mazināt pastāvošo atšķirību no Baltijas valstīm, "garantējot labklājību mūsu valsts iedzīvotājiem".

VIDEO: Raidījuma "TV3 Ziņas" sižets

Mieriņa atzīmēja, ka, apzinoties veselības aprūpes pakalpojumu nozīmi ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienā, nākamā gada budžetā nozarei kopumā paredzēti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro, tajā skaitā papildu 275 miljoni eiro. Saeimas priekšsēdētāja vērsa uzmanību arī paredzētajiem ieguldījumiem izglītībā, drošības un citās jomās.

"Ejot laikam līdzi, mums jādomā par valsts pakalpojumu modernizāciju, paredzot finansējumu valsts digitālajai attīstībai, kā arī (..) kiberdrošības, noturības un pakalpojumu uzlabošanai," cita starpā pauda Mieriņa.

Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vārdā opozīcijas politiķis Artūrs Butāns apgalvoja, ka budžets neesot vērsts uz konkurētspējas veicināšanu. Deputāta ieskatā, ar "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ienākšanu koalīcijā tika apturēta iecere pārskatīt nodokļus. Pēc Butāna vārdiem, NA izbrīna, ka līdz ar jauno valdību esot mainījušies arī pārvaldības principi, neņemot vērā kopā ar nozari izstrādātos nodokļu priekšlikumus. Reizē esot ierobežotas nozaru organizāciju iespējas līdzdarboties budžeta izstrādē un izskatīšanā, teica deputāts.

"Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka partija vēsturiski esot bijusi kritiski noskaņota pret budžetiem tāpēc, ka budžeta prioritātes nekad neesot bijušas skaidras un finanšu līdzekļi tika dalīti, vadoties pēc politiskām kvotām, kā arī tie allaž bijuši tendēti uz taupību. Deputāts piekrītot, ka ir grūti vienoties par prioritātēm, bet šī valdība domājot nevis partejiski, bet valstiski, jo līdz šim šīs prioritātes - veselība, izglītība un labklājība - bija prioritātes tikai vārdos.

Šuvajevs asi kritizēja iepriekšējās koalīcijas pieņemto budžetu, sakot, ka tas bija "briesmīgs", jo pavisam drīz pēc budžeta pieņemšanas tika meklēts papildu finansējums veselības nozarei. "Progresīvo" vērtējumā šis budžets vēl neesot progresīvs, taču tas esot budžets ar progresīvām iezīmēm.

Koalīcijas deputāts uzskata, ka šis budžets sniedzot zināmas cerības par labāku nākotni, jo, piemēram, ieguldījumi veselības aprūpē un valdības spēja vienoties par skaidrām politiskajām prioritātēm liecinot, ka arī turpmākajos gados koalīcija spēšot drosmīgi identificēt galvenās vajadzības, neskatoties uz ministriju partejisko sadalījumu.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vārdā deputāts Raimonds Čudars (JV) cita starpā atzīmēja, ka 120 miljoni eiro piešķirti kā papildu finansējums izglītībai. Politiķis arī pozitīvi novērtēja atalgojuma palielinājumu iekšlietu un tieslietu nozarē nodarbinātajiem, ārējās robežas infrastruktūras izveidi, robežapsardzības nodrošināšanu pastiprinātā režīmā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēju stiprināšana.

Veselības jomā Čudars akcentēja, ka par 11 miljoniem eiro pieaugs finansējums rindu samazināšanai uz diagnozes noteikšanu onkoloģijā un papildu desmit miljoni eiro tiks piešķirti zobārstniecības pakalpojumu segšanai bērniem.

Opozīcijas "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars akcentēja, ka saistībā ar 2024.gada budžeta projektu nav pārāk daudz, par ko priecāties.

Tavars arī izteicās, ka "Jaunajai vienotībai" iepriekš vienmēr "kāds traucējis" risināt valstī esošās problēmas. "Smags mantojums, slikti cilvēki, ģeopolitika, Kremlis, bet pārsvarā vienmēr tie bija koalīcijas partneri. Sasēja rokas un neļāva strādāt, bremzēja un kavēja. Taču nu reiz tas ir beidzies. Šis budžets ir citāds - tīrs un skaists "Jaunās vienotības" budžets," joprojām ar sarkastisku pieskaņu turpināja AS Saeimas frakcijas vadītājs.

Tavars atzīmēja, ka vairāk nekā 75% ir tikuši JV vadītajām nozarēm, Zaļo un zemnieku savienības jomās "jāsamierinās ar 16% un "Progresīvo" vadītajām nozarēm ar atlikušo kripatiņu - 8%". Politiķis vaicāja, vai tas ir taisnīgi pret ZZS un "Progresīvo" nozaru cilvēkiem.

Vēlāk atsevišķi koalīcijas deputāti gan uz šiem izteikumiem reaģēja, tajos saskatot opozīcijas politiķa vēlmi budžetu dalīt pēc partiju piederības, kas esot nepareiza pieeja.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) cita starpā pozitīvi novērtēja, ka 91,3 miljoni eiro jeb 80% no klāt nākušā finansējuma izglītības nozarei ir tieši skolotāju atalgojuma pieaugums.

Opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers uzsvēra, ka valdībai ir nepieciešamas ambīcijas, vilkme kaut ko sasniegt un ka izpildvarai ir jāiesaistās ekonomikas attīstības veicināšanā. Politiķis pauda gatavību Ministru kabinetā strādājošos jaunos ministrus atbalstīt gan ar padomu, gan arī ar konkrētiem priekšlikumiem.

Šlesers arī pauda bažas, ka, lai gan pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis nepieaug, tomēr šī situācija varot mainīties kaut kad nākotnē.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) savās debatēs atzīmēja, ka Latvija nākamgad aizsardzībai tērēs naudu ap 2,8% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to Latvijas aizsardzības izdevumi būs līdzīgi Igaunijai, sacīja Sprūds, tā atbildot uz deputāta Viļa Krištopana (LPV) pausto, ka kaimiņvalstij paredzēti lielāki izdevumi šajā jomā.

Kā ziņots, Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un saistītos likumprojektus.

Par budžeta galīgajā lasījumā Saeimā plānots balsot decembra pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.