Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

FOTO Atklāta vides izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!"

Latvijas Okupācijas muzeja vides izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!" Latviešu strēlnieku laukumā.
Latvijas Okupācijas muzeja vides izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!" Latviešu strēlnieku laukumā. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas Okupācijas muzejs 16. novembrī atklāja vides izstādi "…Brīvības garu nevar nokaut!", kas atspoguļo Latvijas jauniešu cīņu pret komunistisko okupācijas režīmu 1940. un 1941.gadā un no 1944. līdz 1949.gadam.

Izstādes nosaukumā ietverta doma no 17 gadīgā Valmieras Ekonomiskā tehnikuma audzēkņa Gundaba Putniņa uzrakstītā uzsaukuma "Patrioti! Komunisti nokauj miesu, bet brīvības garu tie nevar nokaut! Lai dzīvo 18.novembris!", kuru viņš izplatīja Valmierā 1948.gada 18.novembrī.

Izstāde atspoguļo Latvijas jauniešu cīņu pret komunistisko okupācijas režīmu 1940. un 1941.gadā un no 1944. līdz 1949.gadam. Tie ir 17 stāsti par 14 līdz 25 gadu jaunu skolu jauniešu un studentu darbību - pretošanās organizāciju izveidošanu, nacionālu proklamāciju sagatavošanu un izplatīšanu, nacionālas un patriotiskas pārliecības saglabāšanu.

Lielākai daļai dalībnieku piesprieda sodu - brīvības atņemšanu ieslodzījumā nometnēs Padomju Savienībā, bet dažiem jauniešiem piesprieda augstāko soda mēru - nošaušanu.

Viens no stāstiem ir par piecām Alūksnes vidusskolas skolniecēm - Līviju Eglīti, Intu Eglīti, Rēziju Lauci, Annu Prinduli un Lūciju Sāgamežu. 1945.gada oktobrī viņas izveidoja Latvju Nacionālās jaunatnes apvienības grupu Tālavas sili. Savus nacionālos uzskatus meitenes pauda žurnālā "Kokle", kurā publicēja pašu sacerētus rakstus un dzejoļus.

Padomju Savienības okupācijas vara apcietināja jaunietes 16 līdz 19 gadu vecumā 1946.gada februārī un martā. Tā paša gada oktobrī Rīgā LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls piesprieda jaunietēm brīvības atņemšanu uz astoņiem un desmit gadiem, bet Sāgamežai un Līvija Eglītei vēl arī tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem. Inta Eglīte nomira Rīgas Centrālcietuma slimnīcā 1947.gada martā.

Izstādē izmantoti Latvijas Okupācijas muzeja krājumā saglabātās vēsturiskās liecības un Latvijas Valsts arhīva politisko tiesu procesa lietu materiāli.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu