Saeimas komisija apzinātu nepiedalīšanos domes sēdēs atzīst par problēmu, bet vēl meklēs labāko situācijas risinājumu

Pēc komisijas priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) priekšlikuma paredzēts, ka nākamās nedēļas, 22.novembra, komisijas sēdē deputāti balsos par labāko risinājumu, lai jau 23.novembrī par to lemtu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Tāpat grozījumus plāno izskatīt steidzamības kārtā jeb divos lasījumos.

Bērziņa rosina veikt grozījumus Pašvaldības domes deputāta statusa likumā, nosakot, ka ne tikai dome var anulēt deputāta mandātu, bet arī, ja sēdes vadītājs konstatē, ka deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav ieradies domes sēdē, to var darīt pašvaldības vēlēšanu komisija. Patlaban likums nosaka, ka dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja tas vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs.

Bērziņa komisijā teica, ka Rēzeknes gadījums rādot, ka ir situācijas, kad šī brīža regulējums ir nepietiekams, jo situācijā, kad dome nesanāk uz sēdi, valsts un iedzīvotāji ir ''ķīlnieku lomā'', jo tie deputāti, kas neierodas sēdē, nosaka darba kārtību ne tikai pašvaldībai, bet arī Ministru kabinetam un ''lielā mērā grib to arī to izdarīt attiecībā uz Saeimu''.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis piebilda, ka pašlaik jau esot regulējums, kas ļauj domei anulēt deputāta mandātu, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklētas sēdes, taču ministrija piedāvā jaunu risinājumu, kad par savu pienākumu nepildīšanu atbrīvo no pilnvarām, jo esot nepieciešams regulējums, kad ''deputāti demonstratīvi rāda, ka nevēlas strādāt''.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) vaicāja, kas notiek tajā gadījumā, ja partijas vēlēšanu sarakstā vairs nav kandidāta, kas varētu ieņemt deputāta vietu.

Razumovskis atbildēja, ka tāda situācija ir iespējama un Pašvaldību vēlēšanu likumā ir noteikta procedūra, kā tiek noteikts nākamais, kas stājas domes sastāvā.

Bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, tagad deputāta Māra Sprindžuka (AS) ieskatā Bērziņas rosinājums esot ļoti pareizs. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanu komisija pēc būtības ir tā, kas ieceļ deputātu, līdz ar to arī būtu jābūt kompetencei anulēt mandātu. Tā esot juridiska kļūda un neesot pareizi, ka dome lemj par mandātu anulēšanu, akcentēja deputāts.

Savukārt deputāts Uģis Mitrēvics (NA) pauda, ka, izskatoties, ka ''mēs gribam ne tikai sašaut kājās, bet arī augstāk trāpīt'', uzskatot, ka patlaban notiek mēģinājums atrast veidu, kā valstī ''tikt galā'' ar vienu pašvaldību.

Deputāte Viktorija Baire (JV) atzīmēja, ka šajā gadījumā priekšlikums attiecas par ''klaji ļaunprātīgu un apzinātu rīcību'', jo Rēzeknē notiekot manipulācija, apstādinot domes darbu. Viņasprāt, iecere ir atbalstāma, vienlaikus esot nepieciešami uzlabojumi, lai nerastos pārpratumi par normas piemērošanu.

Sprindžuks piekrita, ka Rēzeknē notiekot apzināta rīcība, jo, viņaprāt, septiņi deputāti nav reizē saslimuši. Reizē deputāts akcentēja, ka arī Covid-19 laikā ārkārtas sēdes varēja noturēt neklātienē, tādēļ nevarot būt situācija, ka trīs sēdes pēc kārtas deputāti uz to neierodas.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis sacīja, ka viņu dara bažīgu, ka vienas pašvaldības problēmu padara par visu pašvaldību problēmu, un tas neesot pareizi.

Arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve pauda, ka komisija patlaban piesardzīgi vērtē piedāvāto priekšlikumu, un kopumā ir nepieciešama normas precizēšana.

Sprindžuks un Juridiskā biroja pārstāvis izteica jaunu risinājumu, ka, ja kādu iemeslu dēļ dome nevar sanākt uz sēdi kvoruma dēļ, ir jābūt īpašam regulējumam, ar ko iespējams samazināt sēžu kvorumu. Komisijas dalībnieki šo priekšlikumu vērtēja kā efektīvu, tomēr par to vēl būtu nepieciešamas diskusijas.

Kā ziņots, ministre pagājušajā nedēļā jau esot aicinājusi uz sēdēm nenākošos Rēzeknes domes deputātus pašiem nolikt savus mandātus. Turpretim atlaist visu Rēzeknes domi, kā to acīmredzami iecerējis no amata atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") Bērziņa pagaidām nesteigs, jo uzskata, ka deputātiem pašiem ir jāatbild par savu sastrādāto.

Pēc Rēzeknes apmeklējuma Bērziņa vērtēja, ka pašvaldība un tās administrācija esot gatava strādāt. Pašvaldības struktūru vadītāji un izpilddirektors apliecinājuši, ka turpinās savu darbu, līdz ar to pakalpojumu sniegšana netiks pārtraukta, kā arī tiks nodrošināta darba algu izmaksa pašvaldības darbiniekiem.

Savukārt, ja Rēzeknes dome nepieņems nākamā gada pašvaldības budžetu, tad automātiski budžetam tiks paredzēta 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta, kas gan ir atzīts par brāķi, jo Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka tajā nebija paredzēti līdzekļi algu izmaksai visa gada garumā.

Ministre norādīja, ka pagaidām neplāno steidzīgi rosināt domes atlaišanu un gaidīs Valsts kontroles atzinumu. Viņa atgādināja, ka šobrīd ir konstatēta no amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča pretlikumīgu rīcība, bet nav konstatēta šāda rīcība no koalīcijas deputātu puses.

Kā ziņots, Rēzeknes domes valdošā politiskā partija "Kopā Latvijai", kuru vada Bartaševičs, ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž vēlmi panākt domes atlaišanu un jaunas pašvaldības vēlēšanas nākamajā gadā, kurās partija ir apņēmusies startēt.

Partijas "Kopā Latvijai" valde uzskata, ka vienīgā pareizā reakcija uz Bartaševiča atstādināšanu no Rēzeknes domes koalīcijas deputātu puses esot paātrināt domes atlaišanas procesu un gatavoties ārkārtas vēlēšanām.

Paziņojumā arī veltīti pārmetumi finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) par Rēzeknes domes pieteiktā stabilizācijas procesa nesākšanu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Bērziņai par "politiska rakstura motivāciju". Bankrota priekšā nonākušās pašvaldības vadošie politiķi apgalvo, ka Rēzeknes pašvaldībai esot "likumīgas tiesības pretendēt uz [valstij] lūgtajiem aizdevumiem". "Kopā Latvijai" apgalvo, ka Rēzeknes problēmas esot atrisināmas, bet "palīdzība apzināti tiek vilcināta".

Šomēnes nav notikušas jau divas Rēzeknes pilsētas domes sēdes, jo uz tām nav atnākuši valdošās koalīcijas deputāti.

Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums). Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājam jāinformē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Kā ziņots iepriekš, 2.novembrī Bērziņa parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Bartaševiča atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.