Levits un Rinkēvičs privātos lidojumus nav izmantojuši (1)

Kā norādīja pašreizējā prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs komandējumos lido ar regulārajiem komerclidojumiem.

Savukārt Levita sekretāre Daina Forandes aģentūrai LETA atzīmēja, ka Levita ārzemju vizītes plānotas krietni iepriekš, vienmēr izmantojot vispārējās pasažieru aviolīnijas.

Pēc Forandes paustā, ņemot vērā Valsts prezidenta amata specifiku, Levita prezidentūras laikā nav radusies pēkšņa nepieciešamība doties ārzemju vizītē vai savienot dažādus galamērķus, kas termiņu ziņā ar pasažieru aviolīnijām nebūtu bijis iespējams, tādēļ nav bijusi vajadzība izmantot privātus lidojumus.

LETA jau rakstīja, ka pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) premjerēšanas laikā viņa delegācijām paredzētie

speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.

Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši partijas "Apvienotais saraksts" (AS) politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūcijai sagatavojis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS), atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā - 332 717 eiro un 2023.gadā - 136 313 eiro, teikts Citskovska vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.

Citskovskis savā vēstulē cita starpā skaidro, ka šādi reisi bija nepieciešami, lai arī komplicētas loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan pārstāvēt savu valsti ārvalstīs.

No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.

Kā ziņots, AS savā paziņojumā atsaucās uz informāciju, ka Kariņš 2023.gadā vairākkārt izmantojis privātu aviokompāniju pakalpojumus. Opozīcijas partija prasīja situācijai skaidrojumu, "lai sabiedrība gūtu pilnīgu pārliecību par budžeta līdzekļu taupīgu un racionālu izmantošanu".

AS novembra sākumā iesniegtajā dokumentā prasīja, vai valdība savām vajadzībām ir izmantojusi privātu aviokompāniju pakalpojumus arī iepriekš, lūdzot sniegt pārskatu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra. Partiju apvienība vēlējās noskaidrot, cik lidojumu ir veikti, izmantojot privātas aviokompānijas, kādi ir bijuši to galamērķi, kāds ir bijis pasažieru skaits katrā reisā, kas ir bijuši pasažieri un kādas ir bijušas šo pakalpojumu izmaksas.

Kā vēstīja "Latvijas Avīze", Kariņš 2023.gadā līdz valdības maiņai vairākas reizes ārvalstu vizītēm izmantojis speciālos reisus jeb privāto lidsabiedrību pakalpojumus.