Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Banku tiesāšanās ar valsti par kredītņēmēju aizsardzību būtu uzbrukums katram kredīta ņēmējam, uzskata Reirs

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs piedalās preses konferencē pēc 2024. valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs piedalās preses konferencē pēc 2024. valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā. Foto: Zane Bitere/LETA

Komercbanku tiesāšanās ar valsti, apstrīdot iecerēto kredītņēmēju aizsardzības plānu, būtu vēl viens netiešs uzbrukums katram kredīta ņēmējam, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Viņš akcentēja, ka hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam saistībā ar likmju kāpumu ir paredzēts atbalsts līdz 90 miljoniem eiro, bet atbalsta mehānisms vēl tiek pieslīpēts Saeimā. Likumprojekts trešajā lasījumā Saeimā tiks apstiprināts decembra sākumā, un atbalsts paredzēts no 2024.gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Vaicāts, vai tādējādi netiks riskēts ar tiesvedībām pret valsti, deputāts atbildēja, ka katram subjektam ir tiesības kādu citu iesūdzēt tiesā, un no tā neviens nav pasargāts, bet tiek darīts viss, "lai pēc iespējas mininimalizētu šos riskus un cilvēki saņemtu atbalstu".

"Protams, tas būs interesanti, ka nozare, kura ir ar vissliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, eirozonā, ar visaugstākajiem procentiem, tagad ies tiesā pret katru kredīta ņēmēju, jo praktiski tas ir vēl viens, teiksim, tāds netiešs uzbrukums katram kredīta ņēmējam," sacīja Reirs.

Jau ziņots, ka Saeima 9.novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ka paredzētu, ka valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem.

Gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan arī Saeimai pie grozījumiem vēl būs jāstrādā arī trešajā, galīgajā lasījumā.

Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Paredzēts, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Šo noteikumu par 20% ierobežojumu gan neattiecinās uz patērētājiem, kuriem ģimenēs uz iesnieguma iesniegšanas brīdi būs bērna gaidību laiks vai būs bērns līdz 23 gadiem ieskaitot.

Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī dažiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu uz vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai arī attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies un kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023.gada 31.oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.

Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.

Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu gan nepiemērotu par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredītiestādēm, kas būs nodevas maksātāji, plānots noteikt pienākumu sniegt atbalstu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, samaksājot patērētājiem augstāk minēto nodevu.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu