FOTO ⟩ Rīgas pili atver sabiedrības apskatei

Viņa atzīmēja, ka tuvākajā laikā tiks pievienota arī iespēja noklausīties ekskursiju pa Rīgas pils telpām franču un vācu valodā.

Reire klāstīja, ka ekskursijas veidotas tā, lai tās būtu pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām un citiem.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja uzsvēra, ka, gatavojoties pils atvēršanai, kanceleja sadarbojās ar "Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju Sustento", Latvijas Neredzīgo bibliotēku un Vieglās valodas aģentūru.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasākumā pieļāva, ka cilvēkiem varētu būt interesanti apskatīt valsts galveno reprezentācijas ēku, kur strādā prezidents un notiek daudzi pasākumi.

"Es pats esmu apmeklējis viena otra valsts vadītāja rezidenci, kur ir salāgots darbs ar iespēju iepazīties ar vērtībām, bagātībām, kas katrā šādā ēkā ir," atzīmēja Rinkēvičs.

Viņš klāstīja, ka tiks izdarīts viss, lai pils, kad tā nav noslogota, būtu atvērta sabiedrībai. Tāpat Valsts prezidents aicināja ikvienu izmantot iespēju un pieteikties uz ekskursiju Rīgas pilī.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, otrdien, 14.novembrī, Valsts prezidenta institūcijai aprit 101.gadadiena.

Stājoties amatā, Rinkēvičs kā vienu no savas darbības prioritātēm izvirzīja lielāku Valsts prezidenta institūcijas atvērtību Latvijas sabiedrībai.

Pēc Rinkēviča iniciatīvas turpmāk Valsts prezidenta oficiālā rezidence - Rīgas pils - būs atvērta ekskursijām, no šodienas interesentiem piesakoties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē'"president.lv".

Patlaban Rīgas pils apmeklējumam var pieteikties uz 23.novembri, 24.novembri, 30.novembri, 1.decembri, 8.decembri, 11.decembri, kā arī uz 2024.gada 4.janvāri, 5.janvāri, 15.janvāri, 16.janvāri, 17.janvāri un 18.janvāri. Savukārt kolektīvie Rīgas pils apmeklējumi ir jāpiesaka e-pastā "ekskursija@president.lv".

Papildus tam, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka papildināta ar jauniem Valsts prezidenta institūcijas fonda dokumentiem. Kopumā digitalizēti jau 375 vēsturiskie dokumenti. To vidū 20.gadsimta starpkaru Valsts prezidenta sekretariāta darbinieku dzīves gājumi un iestādes budžets, Valsts prezidenta pavēļu un rīkojumu žurnāli, ar ordeņiem un goda zīmēm apbalvoto personu saraksti, apkopojumi par izsludinātajiem likumiem un apžēlošanas lietas.

Tāpat sabiedrībai pieejamas sarakstes un fotogrāfijas par Valsts prezidenta vietas izpildītāja Jāzepa Rancāna darbību trimdā. Digitalizēta arī Valsts prezidenta vietas izpildītāja Paula Kalniņa biogrāfija.

Kad 1922.gada 14.novembrī ar 92 pirmās Saeimas deputātu balsīm par pirmo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja līdzšinējo Satversmes sapulces prezidentu Jāni Čaksti, formāli tika ieliekti pamati arī Valsts prezidenta institūcijas izveidei.