Ministrijas: Stambulas konvencijas ratifikācijas deklarācija rakstīta pēc Horvātijas piemēra (1)

Komisija šodien sāk skatīt likumprojektu, kas paredz Latvijā ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalsta tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai pret to iebilstot.

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

Partijas "Suverēnā vara" priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko sēdē teica, ka sabiedrībai tiekot skaidrots, ka deklarācijas pievienošana konvencijai nozīmē, ka sabiedrības konservatīvi noskaņotā daļa var būt mierīga par to, ka Satversmē nostiprinātās vērtības tiek sargātas, taču konvencija neparedzot interpretatīvo deklarāciju kā juridiski saistošu dokumentu, un jebkurai dalībvalstij, kas ir pievienojusies Stambulas konvencijai, ir tiesības izteikt viedokli par pievienoto deklarāciju, apgalvoja Stepaņenko. Bijusī parlamenta deputāte vaicāja, vai Latvija ir saskaņojusi iepriekš ar visām konvencijas dalībvalstīm, ka tās neiebildīs pievienotajai deklarācijai.

Līdzīgi pagājušajā nedēļā izteicās opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS), aicinot neatbalstīt tālāku konvencijas virzību, sakot, ka Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierinot sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas, bet Stambulas konvencijas 78.pants aizliedzot izdarīt atrunas, un izņēmumi ir tikai atsevišķi konvencijas panti.

Matisone minēja, ka Polija bija pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bet pret to iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā esot slēpta atruna.

Ārlietu ministrijas (ĀM) Starptautisko tiesību nodaļas vadītājs Arnis Lauva atbildēja, ka nevarot spekulēt par to, ko citas valstis teiktu par pievienoto deklarāciju - šāda saskaņošana dalībvalstu vidū neesot zināma prakse.

Lauva atzīmēja, ka Horvātija ir pievienojusi līdzīgu deklarāciju kā Latvija, par ko citas konvencijas dalībvalstis neesot izteikušas nekādus iebildumus. "Pat ja ir bijušas valstis, piemēram, piesauktā Polija, par ko bijuši iebildumi, šis nav mūsu gadījums, jo mūsu deklarācija ir rūpīgi pārdomāta," akcentēja ĀM pārstāvis.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite piebilda, ka tā esot valsts brīva griba pievienot deklarāciju. Patlaban esot grūti prognozēt, kā deklarāciju interpretēs cita valsts, bet Latvijas sagatavotā deklarācija esot ar "pārdomātu, līdzīgi konstruētu valodu kā Horvātijai".

Pēc komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) priekšlikuma komija nolēma turpināt diskusiju, šodien nebalsojot par likumprojektu pirms pirmā lasījuma.