Vulkāna izvirdums Islandē: kādas varētu būt tā sekas?

"Uguns strūklakas" un kaitīgas gāzes

Izvirduma gadījumā nebūtu gaidāms nekas pozitīvs – būtiski bojājumi infrastruktūrai un indīgu izgarojumu rašanās ir garantēta. Bažas par plašākiem postījumiem gan tagad mazinās. 

Islandes galvaspilsētas Rejkjavīkas reģionā valsts dienvidaustrumos kopš oktobra beigām pieaugusi zemestrīču aktivitāte. Tas skaidrojams ar to, ka Islandes teritorijā un daļā Atlantijas okeāna zem zemes virsmas plūst aptuveni 15 kilometrus gara magmas upe. 

Izvirduma sekas atkarīgas no tā, kur tieši magma izlauzīsies cauri virsmai. 

Grindavīka jau tikusi evakuēta, jo tā atrodas tieši virs šīs upes. Pastāv risks, ka izvirduma gadījumā varētu rasties "uguns strūklakas" un izdalīties kaitīgas gāzes. 

Grindavīkas iedzīvotājiem jāgatavojas sliktam scenārijam

Kalifornijas universitātes profesors Bils Makgvairs raidsabiedrībai norāda, ka Grindavīka atrodas ļoti tuvu plaisai, caur kuru magma varētu izlauzties. 

Attiecīgi nav garantēts, ka pilsēta netiks iznīcināta, – viss atkarīgs no tā, kur tieši magma tiek cauri virsmai. 

Ja vulkāns izvirst jūrā vai uz zemes un pēc tam magma no tā ieplūst jūrā, tad pastāv risks, ka izveidosies biezs pelnu mākonis. Tā notika 2010. gadā, kad izvirda vulkāns Eijafjadlajegidls.

Radītā pelnu mākoņa dēļ tika īstenota plašākā Eiropas gaisa telpas slēgšana kopš Otrā pasaules kara. Finansiālie zaudējumi izvirduma rezultātā mērāmi aptuveni 1,5 līdz 2,5 miljardos eiro. 

Taču Fagradalsfjala vulkāna izvirduma apstākļi ir atšķirīgi, tāpēc tik plašas sekas nav gaidāmas. Londonas Impērijas koledžas profesore Mišele Paulato norāda, ka Eijafjadlajegidls ir tā saucamais vairoga tipa vulkāns, kam virspusē atrodas ledājs. Lidošanai bīstamais pelnu mākonis radās pēc tam, kad magma saskārās ar ledu, šāds iznākums nav gaidāms Fagradalsfjala izviršanas gadījumā. 

Izvirdums gaidāms tuvāko dienu laikā

Islandes meteoroloģijas aģentūra lēš, ka magma pagaidām atrodas 800 metru attālumā no zemes virsmas, tādēļ izvirduma risks ir augsts un tas varētu notikt tuvāko dienu laikā. 

12. novembra naktī zemestrīces bija vājākas, bet ceļos veidojās aptuveni metru dziļas plaisas, kas liecina par to, ka magma varētu atrasties vēl tuvāk virsmai un drīz izlauzties. 

Islandiešu ģeoloģe Jevgeņija Iļjiņska raidsabiedrībai norādīja, ka prognozes 10. un 11. novembrī liecinājušas par līdzīgu iznākumu kā 1783. gadā, kad Islandē vulkāna izvirduma rezultātā izveidojās astoņus mēnešus ilgi lavas plūdi un biezi sēra mākoņi, kas virs Ziemeļeiropas atradās piecus mēnešus. 

Viņa norāda, ka jaunākās prognozes liecina, ka šāds iznākums nav gaidāms un izvirdums būšot daudz mazāks nekā iepriekš spriests. 

Islandē vulkānu aktivitāte tiek reģistrēta ļoti bieži, jo tā atrodas uz Vidusatlantijas grēdas. Zemes garoza ir sadalīta dažādās plātnēs, un Vidusatlantijas grēdā Eirāzijas un Ziemeļamerikas plātnes atdalās par dažiem centimetriem gadā. Tas ļauj magmai pacelties virspusē, un tā izplūst lavas vai pelnu formā.