/nginx/o/2023/11/11/15712995t1ha150.jpg)
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš nolika vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Siliņa.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Latvijas Neatkarības karu, godināt kritušos karavīrus, kā arī kopā ar karavīriem un zemessargiem svinēt Latvijas armijas gūtās uzvaras pirms 104 gadiem. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Neatkarības kara piemiņas pasākumos Latvijas novados.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)