Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Iesniegta iniciatīva par drošu vidi skolās. Tiesībsarga birojā apšauba tās efektivitāti (1)

Skola. Ilustratīvs attēls.
Skola. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere apšauba Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtās iniciatīvas par drošu vidi skolās efektivitāti.

Viņas vērtējumā, nav šaubu, ka drošībai izglītības iestādē ir jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process. Tomēr katrai iestādei ir savas likumā noteiktas funkcijas. Proti, izglītības iestādes funkcija ir izglītot un audzināt, savukārt likumpārkāpumu novēršana ir policijas uzdevums.

Grāvere skaidroja, ka policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Policijas darbiniekam ir tiesības veikt likumā noteiktās procesuālās darbības administratīvā pārkāpuma procesa nodrošināšanai, kā arī izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu.

Grāvere skaidroja, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir skaidrs un atbilst iestāžu kompetenču sadalījumam - Ministru kabineta noteikumos. Tajos noteikta kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs. Noteikumi nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona "ziņo pašvaldības policijai vai Valsts policijai, pašvaldības sociālajam dienestam, kā arī vecākiem un dibinātājam (izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi), ja ir saņemta informācija vai rodas aizdomas, ka izglītojamais iegādājies, ienesis, lietojis, glabājis, izplatījis vai pamudinājis lietot izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus".

Policijai, saņemot izglītības iestādes ziņojumu, nekavējoties ir jāreaģē un jāīsteno likumā noteiktās tiesības izņemt priekšmetus un vielas, kuru glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos jābūt noteiktam aizliegumam izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos iegādāties, ienest, lietot, glabāt, izplatīt un pamudināt lietot atkarību izraisošas vielas, ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, sacīja Grāvere.

Viņa norādīja, ka no Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta nav saprotams, kas būs pārbaudes laikā atrastās izglītības iestādē aizliegtās vielas un priekšmeti, kuru aprite nav aizliegta un kuras tiks nodotas vecākiem, neinformējot policiju. Tiesībsarga ieskatā iniciatīva nebūs efektīvs līdzeklis problēmas risināšanai, jo aizliegto vielu un priekšmetu izņemšana tomēr ir izmeklēšanas darbība, kas jāveic policijai administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa ietvaros.

Attiecībā uz Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu Izglītības likumā noteikt administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei tiesībsargs vērš uzmanību, ka vecāku pienākums sniegt informāciju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvē iesaistītās personas, izriet no aprūpes pienākuma, kas nozīmē arī bērna izglītošanu. Administratīvā atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tātad jau pašlaik vecākus var saukt pie administratīvās atbildības, ja viņi nepilda Izglītības likumā noteiktos pienākumus, uzsver tiesībsarga biroja pārstāve.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai iesniedzis likumdošanas iniciatīvu par drošu vidi skolā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam Valsts prezidents akcentē, ka skolu drošībai izglītības iestādē ir jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process. Viņš uzsver, ka izglītības iestādē tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam.

"Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā," pauž prezidents.

Šādu gadījumu nepieļaušanai vai savlaicīgai novēršanai viņš ierosina likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķir tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas. Valsts prezidents akcentēja, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

"Diemžēl secinu, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiek pildīts. Tādēļ ierosinu ar likumu par administratīvo pārkāpumu izglītības jomā atzīt arī vecāku rīcību, nesniedzot normatīvajos aktos noteikto informāciju izglītības iestādei," pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Rinkēvičs uzsvēra, ka grozījumi paredz tiesības, nevis pienākumu pedagogiem, skolu vadītājiem gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka izglītojamajiem ir kādi bīstami priekšmeti vai aizliegtas vielas, veikt audzēkņa mantu pārbaudi, nekavējoties par to informējot vecākus.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu