Gaujas Nacionālajā parkā aiztur maluzvejnieku ar visu guvumu (1)

Viņa informē, ka DAP valsts vides inspektori sadarbībā ar brīvprātīgajiem no Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības šonedēļ Gaujas Nacionālajā parkā pēc vairāku stundu izsekošanas pieķēra un aizturēja maluzvejnieku, kurš lieguma laikā Līgatnes upē ķēra lašveidīgās zivis.

Gan par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā, gan par elektrozveju normatīvie akti paredz kriminālatbildību. Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums - 715 eiro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamās sugas indivīdu, kopumā 2860 EUR.

Sākoties aktīvam lašveidīgo zivju - laši, foreles, taimiņi, alatas un sīgas - nārstam Latvijas upēs, DAP valsts vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un lašveidīgo zivju ieguvei.

Kā informē Rēna, veicot kārtējo reidu, valsts vides inspektori Līgatnes teritorijā pamanīja divas aizdomīgas personas snaikstāmies gar Līgatnes upi netālu no īpaši izveidotā zivju nārsta ceļa. Vīrieši, ekipējušies ar aizliegtiem zvejas rīkiem, nakts vidū ilgstoši pētīja upi un apkārtni. Savukārt inspektori no slēpņa vēroja personu darbības. Pēc ilgāka laika, kad šaubīgajai kompānijai pievienojās vēl viens vīrietis ar aizliegtiem zvejas rīkiem - elektrozvejas iekārtu, inspektori nolēma personas aizturēt. Pakaļdzīšanās rezultātā tika aizturēta viena persona, kam konfiscētas nelegālās zvejas ierīces un jau noķertie četri taimiņi. Pārējiem līdzdalībniekiem izdevās aizmukt.

Aizturētā persona ir nodota Valsts policijai, savukārt nelegāli iegūtās zivis nogādātas Līgatnes dabas takās un izbarotas tur mītošajiem lāčiem - Ilzītei, Mikum un Puikam.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš uzsver, ka pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Rūta Smilga, par pārkāpumiem lašveidīgo zivju lieguma laikā Valsts policija sākusi jau divus kriminālprocesus.

Viens no kriminālprocesiem sākts 26.oktobrī pēc Krimināllikuma 110.panta par patvaļīgu zvejošanu un ūdensdzīvnieku iegūšanu. 26.oktobrī plkst.13.30 Cēsu novada, Līgatnes pagastā pie Līgatnes upes tika konstatēta soma ar noķertām septiņām zivīm - taimiņiem. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka ar malu zvejniecību nodarbojas 1982.gadā dzimis vīrietis, agrāk sodīts. Persona 2.novembrī ir atzīta par aizdomās turēto, informē Smilga.

Otrs kriminālprocess sākts 7.novembrī pēc Krimināllikuma 110.panta par to, ka 7.novembrī plkst.3.30 Cēsu novada, Līgatnē, aizturēta persona, kas nodarbojās ar maluzvejniecību. 1954.gadā dzimušais vīrietis, kas iepriekš nav sodīts, ir aizturēts. Nozvejotas četras lašveidīgās zivis.

Nelikumīgie zvejas rīki ir izņemti, piebilst Valsts policijas pārstāve.

DAP pārstāve atgādina, laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tas nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas, kas migrē līdz pat 3 000 kilometru, diennaktī veicot pat 100 kilometrus. Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu - radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1.janvāra līdz 30.septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1.oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1.februāra līdz 30.aprīlim, strauta foreles - no 1.septembra līdz 30.novembrim, sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim.

DAP aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz kriminālatbildību un finansiālu atlīdzību par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, tāpēc veikalā iegādāties lasi būs lētāk un ilgtspējīgāk.