Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu daudzbērnu vecākiem piešķirt tiesības uz agrāku pensionēšanos

10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvais iesniegums "Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos" paredz noteikt, ka abiem vecākiem pensionēšanās vecums tiktu koriģēts līdz 62 gadiem daudzbērnu ģimenēs ar trim bērniem, līdz 61 gadam - ar četriem bērniem, un līdz 60 gadiem, ja ģimenē ir pieci un vairāk bērni.

Deputāti komisijas sēdē pauda atbalstu iecerei, taču dalījās redzējums, vai tiesības pensionēties ātrāk būtu jāpiešķir abiem vecākiem vai tikai mātēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnus. Tāpat esot vēl dažādi aspekti, kuri būtu jāņem vērā, piemēram, ģimenes, kuras saskaras ar neauglību.

Pretējs skatījums gan bija pārstāvjiem no Labklājības ministrijas (LM), kas pauda, ka viens no likuma mērķiem esot ieinteresēt iedzīvotājus darbspējīgā vecumā pēc iespējas ilgāk turpināt darbu, lai varētu saņemt lielāku pensiju. Izskanēja arī, ka būtu jārod risinājumi, kā palīdzēt ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem ātrāk atgriezties darba tirgū.

Ņemot vērā, ka priekšlikums varētu palielināt pensionāru skaitu valstī, LM plāno veikt analīzi par tā finansiālo un sociālo ietekmi uz pensiju sistēmu. Vienlaikus ministrija nesola "skaidrus skaitļus", jo tās rīcībā neesot precīzu dati, cik cilvēku ir ar trim un vairāk bērniem. Šāds LM paziņojums negatīvi pārsteidza Saeimas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu (ZZS), kurš interesējās, vai nepieciešamo informāciju tiešām nav iespējams iegūt.

Iniciatīvas autoru ieskatā, priekšlaicīgas pensijas nodrošināšana daudzbērnu ģimenēm varētu samazināt finansiālo slogu un nodrošināt "cienīgāku dzīvi vecumdienās", jo tās saskaras ar papildu izmaksām par bērna audzināšanu, stabilu ienākumu saglabāšanu un uzkrājumiem pensijai. Tā varētu arī veicināt šādu ģimeņu prestižu sabiedrībā un uzlabot demogrāfisko situāciju valstī.

Arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāvis Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka ir jārod risinājumi un "jānodrošina sociālais taisnīgums vecākiem", novēršot, ka bērnu kopšanas periodā samazināto ienākumu dēļ attiecīgi samazinās sociālās iemaksas pensiju kapitālā, kas attiecīgi ietekmē pensijas aprēķināšanas kārtību un samazina tās apjomu.

Parādnieks atsaucās uz Eiropas Komisijas 2013.gada ziņojumu, kurā teikts, ka sieviešu saņemtā vidējā pensija esot par 39% mazāka nekā vīriešu saņemtā. Nevienlīdzību radot mātes pienākumi - bērnu audzināšanas rezultātā sievietēm gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības.