"Cauri iziet visas pasaules sāpes." Aktrise Lelde Dreimane emocionāli par tēva zaudējumu

Par tēva nāvi Lelde uzzināja dienā, kad viņas māsa atgriezās no atvaļinājuma Gruzijā. "Tajā dienā mēs uzzinājām, ka tētis ir atrasts miris. Man zvanīja no Valsts policijas un teica, ka ir atrasts vīrieša līķis, kas, iespējams, varētu būt mans tēvs," atceras Lelde.

Lelde kopā ar mammu aizbrauca uz policijas iecirkni, un atpazīt mirušās personas fotogrāfiju ekrānā nolēma Leldes mamma. "Mamma skatījās, un tas bija ļoti traki. Dators bija ar muguru pret mani, mamma piegāja pie ekrāna, un es mammas acīs ieraudzīju, ka tas ir tētis.

Tajā brīdī bija sajūta, ka cauri iziet visas pasaules sāpes, tu joprojām nespēj tam noticēt," ar trīcošu balsi saka Lelde.

Aptvert, ka tā ir īstenība, viņai bija īsta cīņa. "Atceros, ka izgāju ārā no kabineta, no sākuma apstājos durvīs, gribēju kliegt, bet es nekliedzu, manī bija kliedziens, bet es apslāpēju, izgāju koridorā un viss apkārt man griezās. Sapratu, ka jā, tas tā ir," stāsta Lelde.

Aktrise ļoti pastiprināti meklējusi informāciju par to, kas notiek ar cilvēka dvēseli pēc nāves. "Es ticu reinkarnācijai, un tas palīdz dzīvot tālāk, pieņemt šo faktu un saprast, kā tā tam, iespējams, bija jānotiek, jo nekas nenotiek tāpat vien. Viņš arī pats sāka pilnīgi citādāk komunicēt ar mani," stāsta Lelde.

Aktrise neslēpj – sākotnēji viņu nomocīja domas, ka tēva nāvē varbūt ir viņas vaina, arī māsai un mammai bija tādas pašas domas. "Es ļoti ātri sapratu, ka neviena no mums pie tā nav vainīga. Viss, ko mēs varam darīt, ir turpināt dzīvot, es turpinu darīt to, ko tētis vienmēr gribēja, lai es daru, – spēlēt volejbolu, jo tētis spēlēja volejbolu, būt saticīgām ar māsu un mammu, turpināt dzīvot."

Leldei ir īpašs stāsts par to, kā viņa atvadījās no tēta: "Es atceros, ka es naktī guļu – gulta bija pie loga – un atveru acis, un pie loga ir tētis. Viņš ir no zelta, burtiski spīd. Es uz viņu skatos, man šķita, divas sekundes, un tad viņš pamazām no manis attālinās un sašķīst neskaitāmās gaismiņās un izkaisījās visapkārt.

Es to ieraudzīju un sapratu – tētis atnāca, viņš atvadījās, arī es no viņa atvadījos," atminas aktrise.

Lai gan ir pagājuši seši gadi, Leldei joprojām ir grūti runāt par savu zaudējumu. Viņa cenšas dzīvot tālāk: "Protams, es par viņu domāju katru dienu, es vairs neraudu katru dienu."

Jau iepriekš vēstīts, ka joprojām nav īsti skaidri Leldes tēva nāves apstākļi.

Vairāk skaties video!