Pirmdien, 6. novembrī, sākas solārā ziema - gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu.
Sākusies solārā ziema
Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4. februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par deviņām stundām dienā.
Īsākā diena būs 22. decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu plkst. 9 un rietu plkst. 15.43 būs vien sešas stundas un 43 ar pusi minūtes.
45 dienas pēc ziemas saulgriežiem - 5. februārī - sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6. maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 23. septembrī un noslēgsies 22. decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20. martā.
Savukārt meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli. Alūksnē jau 25.-29. oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija negatīva un iestājās meteoroloģiskā ziema - trīs nedēļas agrāk par normu.
Sinoptiķi prognozē, ka citviet valstī vismaz līdz novembra vidum turpināsies meteoroloģiskais rudens.
Pērn meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās 17. novembrī, vietām Kurzemē tas notika pat mēnesi agrāk nekā ierasts.
Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem šogad gan novembris, gan decembris gaidāms siltāks un mitrāks par normu.