"Es jūs varu apbēdināt. Es pat nezināju, ka tas ir izsludināts, un pēc tam, kad viss jau bija noslēdzies, es atļāvos tomēr pajautāt, kā tad notika pieteikšanās. Un tad, kā izrādījās, Ekonomikas ministrija bija jautājusi
LTRK uzņēmējus. Un attiecīgs cilvēks ir sazinājies ar projektu vadītāju mūsu uzņēmumā, nu, mūs… manā ģimenes uzņēmumā, kā jūs minējāt. Un tālāk tas process noticies," saka Andris Čuda.
Pretendentu atlase notika lielā steigā. Maija sākumā Čerņihiva bija atsūtījusi Latvijai sarakstu, kas noderētu bērnudārziem: koka krēsliņi, gultas, skapīši, arī gultasveļa, mīksti moduļu konstruktori un rotaļlaukumi.
Ekonomikas ministrija lūgusi talkā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai noskaidrotu, ko no prasītā Latvijas uzņēmēji var saražot un piegādāt. LTRK apzināja uzņēmējus, izmantojot biedru datu bāzi un pieaicinot Mēbeļu ražotāju asociāciju.
Arī "Jūrmalas Mežaparku" prokūrists Mārtiņš Čuda stāsta, ka nevis no brāļa, bet tieši no asociācijas atsūtītās vēstules uzzinājis par Ekonomikas ministrijas aptauju. "Tātad man no trešās puses, no Mēbeļu ražotāju asociācijas atnāk, kad Ekonomikas ministrija sludinās iepirkumu.
Es, protams, zvana brālim un prasu - jūs tur kaut kādus iepirkumus sludiniet, un ko? Viņš tāds - es neko nezinu. Viņš tiešām nav kursā! Es tā – kā, vai tad tu nezini, kas tai ministrijā notiekas? Viņš tāds - katrs atbild par savām jomām, man par to, kādas aptaujas tur ministrija sludina, nav ne mazākās informācijas. Es tāds – ā, okei, tad man ir jāuzzina no kaut kādas mēbeļu asociācijas, ka jums ir iepirkums?! Labi…," stāsta M.Čuda.