Komentējot sociālajos tīklos redzamo foto, kur Salacgrīvas apkārtnē lāču mamma ar četriem lācēniem mednieku barotavā mielojas, Ozoliņš norāda, ka šādas - kuplas - lāču ģimenes ir bijušas, ir un būs Latvijā arī turpmāk. Arī Igaunijā ir fiksētas kuplas lāču saimes, kurās dzimst pat pieci lācēni, atklāj pētnieks.
Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem patlaban Latvijā savvaļā dzīvo vismaz 70 brūno lāči (Ursus arctos). Savvaļas lāči, kas ikdienā nav agresīvi un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku, tuvāko nedēļu laikā dosies ziemas guļā un modīsies tikai nākamajā pavasarī. Arī pašlaik novērojumu kamerās redzami pieauguši lāči kopā ar mazuļiem, kas vēl pirms ziemas miega uzņem barību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina cilvēkus lieki netraucēt dzīvniekus.
Ozoliņš skaidro, ka lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji, jauktu koku mežu zonā tie priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm.
Migas ierīkošanai lācis nereti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā. Visbiežāk lāča priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumi vērojami uz priedēm vai augļkoku stumbriem, pēc teritorijas iezīmēšanas, barības ieguves vai kāpšanas kokā, skaidro Ozoliņš.