Kultūras ministres atbildes rada sašutumu Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē (1)

Viņa norādīja, ka tradīcija, līdzdarbība un turpinājums ir ne tikai konferences nosaukums. Kultūras ministres ieskatā, šie vārdi apraksta gan Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus, gan arī Latvijas dzimšanas dienas mēnesi.

"Mēs cienām un mīlam Latviju. Dziesmu svētki ir mīlestības apliecinājums mūsu cilvēkiem un zemei, vēsturei un kultūras mantojumam. Dziesmu svētkiem ir jāmodina nevien mūsu bagātais mantojums, bet arī jārada ceļš nākotnei," sacīja Logina.

Viņa aicināja meklēt veidus, kā iesaistīt nākotnes svētku dalībniekus un veidotājus, jo īpaši bērnus, jauniešus un ikvienu, kuram šis aicinājums atbalsojas. Logina atzīmēja, ka patiesa mīlestība pieprasa darbu un ieklausīšanos, atklātību ikdienā, tādēļ šodienas tikšanās ir tik svarīga.

"Tas mums sniegs atziņas par to, kā mēs turpmāk varam veidot vēl labākus svētkus. Darbs pie tik grandioziem pasākumiem kā Dziesmu un deju svētki sākas uzreiz, kad izskan iepriekšējie svētki. Darbs līdz šim nav bijis viegls. Lai vienotos svētku dienās, jūs pārvarējāt vairākus patiešām izaicinošus gadus," teica kultūras ministre.

Viņa atgādināja Covid-19 pandēmiju, karu gandrīz tepat blakus. Tāpat nācās pārvarēt izmaksu kāpumu un iespējamo kritumu, ko radījuši izaicinošie gadi. Pāri tam visam Dziesmu un deju svētku procesā iesaistītie radīja vienu no skaistākajiem notikumiem, ko Latvija ir pieredzējusi.

"Mums jūs dāvājāt vienu no varenākajām dāvanām - cerību un pašapziņu. Kultūras ministrijas (KM) vārdā vēlos pateikties visiem, kas strādāja pie svētku norises - diriģentiem, koru kolektīviem kā profesionālajiem, tā amatierkoriem", deju kolektīviem, mūziķiem, māksliniekiem, plānotājiem, organizētājiem un pārraižu veidotājiem," klāstīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka vairāk nekā 10 000 cilvēku pielika roku, lai XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki būtu iedvesmojuši, vienojoši un vareni. Pēc kultūras ministres paustā, šis darbs ir vairāk nekā Latvijas kultūras kopšana un aizsardzība. Tā ir nākotne un darbs pie mūsu nācijas stiprināšanas un valstiskuma sargāšanas.

"Par šo darbu jūs esat pelnījuši vairāk nekā cieņu, uzslavas un aplausus. Lai svētki turpinātu priecēt arī nākamās paaudzes, jūs esat pelnījuši cieņpilnu atalgojumu un atbalstu šo svētku sagatavošanā. Jebkurš mākslinieks, jebkurš no tūkstošiem cilvēku, kas savu dzīvi un darbu saistījuši ar Latvijas kultūru, jebkurš no mums saprot patiesību, ka izcils rezultāts nav nejaušība," sacīja Logina.

Viņa atzīmēja, ka tā ir sagatavošanās, gadiem ilgas apmācības, mēģinājumi, treniņi un pārbaudes, kas prasa piepūli un disciplīnu. Kultūras ministre uzsvēra, ka šīm pūlēm ir jābūt novērtētām. Viņas ieskatā, šie izaicinājumi ir jārisina kopdarbā, jo Dziesmu un deju svētku nozīme ir plašāka par jebkuru no mums.

"Mēs turpināsim iesākto darbu pie atalgojuma jautājuma. Mēs to risināsim. Tomēr šo svētku nozīme ir plašāka par KM. Lai mūsu tradīcija turpinātos, svētku atbalstam ir jāpieaug. Mums ir jāiestājas par līdzdarbību svētku tālākam atbalstam. Tāpat kā vienotā dejā, kā drosmīgā korī, mums vienoti jāpārstāv Dziesmu un deju svētku nozīme," pauda kultūras ministre.

Logina uzsvēra, ka tas ir viņas novēlējums katram, kas strādājis un turpinās strādāt pie Dziesmu un deju svētku norises. Šis ir arī ministres aicinājums kolēģiem Ministru kabinetā. Politiķe akcentēja, ka šī gada svētku noslēguma koncerts izskanēja vēlējumā "Kopā augšup". Tas ir Loginas vēlējums, kura izpilde ļaus svētkiem pārliecinoši skanēt arī nākamos 150 gadus.

Konferencē diriģents, koru nozares pārstāvis Mārtiņš Klišāns vērsās pie kultūras ministres ar jautājumu, kas "ārkārtīgi satrauc" profesionāļu vidi, proti, vai KM nākamā gada valsts budžetā kā prioritāti ir iekļāvusi Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājumu.

Tāpat viņš jautāja, vai kultūras ministre ir gatava šo pozīciju aizstāvēt.

Kultūras ministre norādīja, ka šī ir interesanta situācija. Viņa atzīmēja, ka 3. novembrī plānota darba grupas tikšanās, kur atalgojumu var pārrunāt. Logina uzsvēra, ka pie šie jautājuma noris darbs, rīt notiks darba tikšanās, kur var ar šo jautājumu strādāt.

Kā norāda ziņu aģentūra LETA, kultūras ministres atbildes radīja sašutumu zālē, tāpēc klātesošie izpildīja fragmentu no komponista Jāzepa Vītola dziesmas "Gaismas pils".

Kā pavēstīja kultūras ministres padomnieks Dāvis Lodziņš, piektdien, 3. novembrī, pēc kultūras ministres Loginas ierosinājuma Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) sasauca darba grupu, kuru veido LNKC, Dziesmu svētku biedrības, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un pašvaldību pārstāvji.

Plānots, ka sanāksmē apspriedīs sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību" un par to saņemtos iebildumus. Iecerēts vienoties par turpmākiem soļiem, lai varētu panākt māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma palielināšanu. Logina uzsver, ka šī ir tikai viena no rīcībām, kas nepieciešama, lai uzlabotu izpratni par apjomīgo darbu, kas tiek veltīts Dziesmu un Deju svētku sagatavošanai.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Diriģentu asociācija (LDA) aicina nākamā gada budžeta prioritātēs iekļaut Dziesmu svētku "ikdienas procesam nepieciešamo finansējumu", informēja LDA valdes priekšsēdētāja Agita Rimšēviča.

Atklātajā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas priekšsēdētājai (JV), LDA norāda, ka par Dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos Latvijas valsts dokumentos, taču "realitāte ir skarba" un "diriģentu profesionālais ikdienas darbs ir apdraudēts".

"Esam konstatējuši, ka Dziesmu svētku procesa nepārtrauktībai un pēctecībai svarīgā un nozares izstrādātā kolektīvu vadītāju atalgojuma modeļa ieviešana Kultūras ministrijā (KM) diemžēl nav prioritāte. No tā izriet, ka nākamā gada budžeta prioritātēs nav iekļauts ne konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai nepieciešamie 16 miljoni eiro, ne minimālais izdzīvošanas budžets atalgojuma nodrošināšanai 4,9 miljonu apmērā," pausts vēstulē.

LDA ieskatā, ja finansējums netiek iekļauts nākamā gada budžetā, tad Dziesmu svētki 2028.gadā būšot apdraudēti un "tādā emocionālā, daudzskaitlīgā apjomā un mākslinieciski augstvērtīgi" kā šovasar tie vairs nenotikšot. LDA biedē, ka diriģenti "pazemojošā atalgojuma dēļ" Dziesmu svētku procesa regulāru sagatavošanas darbu pārtraukšot jau tuvākajā laikā.

LETA jau rakstīja, ka Nacionālās apvienības (NA) frakcija pagājušajā nedēļā aicināja kultūras ministri uz tikšanos, lai sniegtu skaidrojumu par plānoto finansējumu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam, neiekļaujot to budžeta prioritāšu sarakstā.

NA atklātā vēstulē apgalvo, ka, neiekļaujot budžeta prioritāšu sarakstā sagatavoto Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, ir sperts "milzīgs un, iespējams, liktenīgs" solis atpakaļ latviešu tautas nozīmīgākās tradīcijas nodrošināšanā. Šāda prioritāšu maiņa nopietni apdraudot Dziesmu un deju svētku kustības nākotni.

Kā norāda politiskais spēks, patlaban Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - koru, deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji. Savukārt pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošina pašvaldības, kas varot būtiski atšķirties.

Kā vēstīts, valdība 26.septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024.gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.

KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.

Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas "Latvijas skolas soma" finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā.