"Šobrīd redzam, ka, līdz ar konkurenci tirdzniecībā, līdz ar lielveikalu ienākšanu un kopējo pārtikas piedāvājumu pilsētā, tirgū tik lielas platības pārtikas tirdzniecībai vairs nav nepieciešamas. Tos pārtikas tirgotājus visās preču kategorijās, kas mums ir, spējam savietot esošajos paviljonos. Mums ir zivju paviljons, sakņu paviljons, kas šobrīd ir ciet rekonstrukcijas dēļ, ir piena paviljons, kur lielākajā daļā tiek tirgotas rūpniecības preces un ir atsevišķi ēdinātāji, kā arī ir gaļas paviljons un gastronomijas paviljons. Izņemot sakņu un piena paviljonu, pārējos trijos tiek tirgota tikai pārtika," teica Sleže.
Vaicāta, vai tā arī paliks, Sleže skaidroja, ka visam pamatā ir jābūt saimnieciskajam pamatojumam, jāskatās, kādas tirgus daļas var racionāli savienot. Sleže atgādināja, ka pārtikas tirdzniecībai ir specifiskas prasības un specifiskas infrastruktūras prasības. Tirgus teritorija ir diezgan nolietota, arī paviljoni, tādēļ, ja ir vēlme turpināt pārtiku tirgot visos piecos paviljonos, tas prasīs milzīgas investīcijas.
"Ir jāvērtē pieprasījums, bet nedomāju, ka racionāli ir turpināt tirgot pārtiku visos piecos paviljonos, tikai tādēļ, ka mums ir lielākais tirgus Eiropā. Tam mūsdienās nav vairs saimnieciska pamatojuma.
Cilvēku pilsētā ir mazāk, un tādēļ arī mums ir jāiet līdzi tām vajadzībām, kas pilsētai ir," pauda Sleže
Savukārt jautāta, kāda nākotne ir paredzēta tirgus āra teritorijām, kur arī tagad tirgo ziedus, dārzeņus, augļus, Sleže atbildēja, ka jebkurā gadījumā ir jābūt tirgus laukumam, šī funkcija ir jāsaglabā. Āra teritorija tirdzniecībai noteikti saglabāsies, jo, piemēram, vasarā sakņu paviljonā lielas aktivitātes nav, pārsvarā viss notiek ārā. Āra tirdzniecība saglabāsies, bet kādā apmērā un kā pārveidota, to "Rīgas nami" vērtēs attīstības koncepcijas laikā.